Baltijas valstu aizsardzības ministri aicina NATO un ES valstis aizsardzībai atvēlēt vismaz 3% no IKP
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - Ārlietu ministrija
Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē ceturtdien Viļņā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri vienojās par nepieciešamību steidzami palielināt aizsardzības izdevumus Eiropas Savienības un NATO valstīs, nosakot jaunu kritēriju – vismaz 3% no IKP, informēja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamentā.
"Ar kolēģiem esam vienisprātis, ka visai ES un NATO kopumā ir jāstiprina kolektīvā aizsardzība un steidzami jārīkojas, lai attīstītu spējas, kas atbilst NATO aizsardzības plānu prasībām. Baltijas valstis jau šobrīd rāda piemēru, ieguldot aizsardzībā vairāk nekā 3% no IKP, un aicina citas NATO dalībvalstis sekot mūsu piemēram un rast nepieciešamos resursus spēju attīstībai," paudis aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kurš Viļņā tikās ar Lietuvas aizsardzības ministri Dovili Šakalieni un Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru.
Pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar gaidāmo NATO samitu Hāgā, aizsardzības ministri piekrita, ka Aliansei ir nepieciešams stiprināt integrēto pretgaisa un pretraķešu aizsardzību. Ņemot vērā, ka līdz ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā arvien biežāk tiek apdraudēta un pārkāpta NATO gaisa telpa, aizsardzības ministri uzsvēra, ka ir tūlītēji jāievieš pretgaisa aizsardzības rotācijas modelis NATO austrumu flangā, vēsta ministrijā.
Vienlaikus sanāksmes laikā aizsardzības ministri pārrunāja savstarpējās sadarbības lomu drošības un aizsardzības jomā, īpaši veidojot Baltijas aizsardzības līniju. Ministri bija vienisprātis, ka Baltijas aizsardzības līnija ir svarīgs instruments NATO Austrumu flanga aizsardzības nodrošināšanai. Ministri uzsvēra, ka sākotnējie pretmobilitātes pasākumi jau ir īstenoti, un tiek plānota turpmāka attīstība, vienlaikus akcentējot nepieciešamību piesaistīt ES finansiālo atbalstu, lai kolektīvi uzlabotu reģionālo drošību.
Aizsardzības ministri arī pārrunāja atbalsta sniegšanu Ukrainai, uzsverot, ka Baltijas valstis ir apņēmušās katru gadu atvēlēt 0,25% no IKP Ukrainas atbalstam. Tāpat amatpersonas vienojās, ka ir svarīgi turpināt atbalstīt Ukrainu ar Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas ietvaros izveidotajām spēju koalīcijām.