Latvijas prezidents: Krievijai nedrīkst būt šaubu par NATO spēju aizsargāt dalībvalstis un atturēt jebkādus draudus
- Autors: LETA
Foto - Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja
Krievijai nedrīkst būt šaubu par NATO spēju aizsargāt dalībvalstis un atturēt jebkādus draudus, sestdien uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Rīgā atklājot NATO Militārās komitejas konferenci Bruņoto spēku komandieru līmenī.
Viņš norādīja, ka šī ir pirmā NATO augstāko militāro vadītāju tikšanās pēc samita Nīderlandē, Hāgā, kur dalībvalstis apņēmās stiprināt alianses spējas un aizsardzības potenciālu, ieguldot 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībā.
Prezidents uzsvēra, ka aizsardzības izdevumu palielināšana ir pārbaudījums gan katrai valstij, gan Eiropai kopumā, uzņemoties taisnīgu daļu izdevumu. Viņaprāt, NATO dalībvalstu interesēs ir nodrošināt NATO jaunos aizsardzības plānus ar nepieciešamajiem spēkiem un spējām.
"Runa nav par "Excel" tabulām vai politiskiem lozungiem, bet par reālām spējām, kas vajadzīgas armijām, jūras un gaisa spēkiem, lai pretotos gan jaunajiem, gan tradicionālajiem draudiem. [.. ] Krievija rada ilgtermiņa apdraudējumu eiroatlantiskajai drošībai un pārbauda Eiropu un NATO visos iespējamos veidos," sacīja Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka labākais veids, kā aizsargāt dalībvalstis, ir atturēšana, taču tai ir jābūt efektīvai. Latvijas prezidents norādīja, ka Latvija turpina ieguldīt spēkus aizsardzības spēju attīstībā un drīzumā būs gatava novirzīt aizsardzībai 5% no IKP.
Rinkēvičs atgādināja, ka Latvija kā Krievijas un Baltkrievijas kaimiņvalsts apzinās savu atbildību stiprināt NATO un Eiropas Savienības ārējo robežu. Ikdienā tas nozīmē arī pastāvīgu pretdarbību nelegālajai migrācijai, kas ir daļa no abu valstu hibrīdtaktikas.
Prezidents akcentēja Baltijas aizsardzības līnijas nozīmi, sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā un Kanādas vadītās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā kaujasspējas. Viņš atzinīgi novērtēja arī NATO operāciju pret Krievijas "ēnu flotes" aktivitātēm.
Kā tūlītēju prioritāti Rinkēvičs minēja pretgaisa aizsardzību, norādot uz Krievijas provokācijām un gaisa telpas pārkāpumiem Polijā un Igaunijā, kā arī dronu uzbrukumiem Ukrainai, kas skāruši arī sabiedrotos, tostarp Latviju. Viņš aicināja Baltijas gaisa telpas patrulēšanu pārvērst par pretgaisa aizsardzības misiju un izmantot tehnoloģiskos risinājumus dronu apkarošanai, mācoties no Ukrainas pieredzes.
Jau rakstīts, ka Rīgā sestdien turpinās NATO augstākās militārās institūcijas - Militārās komitejas - konference. Sanāksmi vada NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Džuzepe Kavo Dragone. Tajā piedalās arī Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs un Sabiedroto spēku virspavēlnieks transformācijas jautājumos admirālis Pjērs Vandjē.
Sanāksmes laikā NATO militārā vadība diskutē par Hāgas NATO samita lēmumu īstenošanu, koncentrējoties uz sabiedroto kolektīvās atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu.