Saeima pieņem pretmobilitātes infrastruktūras likumu
- Autors: Saeimas preses dienests
Foto - Ieva Ābele, Saeima
Lai paātrinātu austrumu robežas militāro stiprināšanu, Saeima ceturtdien, 2.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu. Tas nosaka īpašu kārtību Latvijas austrumu robežas stiprināšanai. Likums attiecas uz operatīvu pretmobilitātes pasākumu īstenošanu Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novados, veidojot Baltijas aizsardzības līniju un stiprinot ārējo sauszemes robežu.
Eiropas Savienības un NATO valstu kopējais robežas garums ar agresorvalstīm ir 2866 kilometri. No tiem 457 kilometri ir Latvijas austrumu pierobeža. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju mūsu reģionā, likums paātrinās Latvijas ārējās sauszemes robežas stiprināšanu, nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku un NATO spējām nepieciešamo pretmobilitātes infrastruktūru, iepriekš pauda par likumprojekta virzību atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēŗšanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
“Ja mēs vēlamies aizsargāt savu valsti, mums ir jārīkojas tā, kā rīkojas Ukrainā, proti, ātri pieņemot lēmumus. Mums ir jāstiprina valsts drošība. Ja mēs to neizdarīsim, diez vai mums to piedos nākamās paaudzes,” sacīja R.Bergmanis.
Likumprojekts paredz īpašu kārtību nekustamajiem īpašumiem pierobežā. Ministru kabinets noteiks teritorijas, kurās nepieciešams īstenot pretmobilitātes pasākumus. Šīm teritorijām piešķirs nacionālo interešu objekta statusu. Valdība noteiks arī konkrētus nekustamos īpašumus, uz kuriem tiks nodibināts servitūts.
Kopējā īpašumu platība nepārsniegs 2000 hektārus. No tiem aptuveni puse ir valsts un pašvaldību īpašumi. Privātpersonu nekustamos īpašumus atsavinās sabiedrības vajadzībām par taisnīgu atlīdzību. Atsavināmo īpašumu vidū nav nedz būves, ne ēkas. Ņemot vērā valsts drošības intereses, nepieciešamo nekustamo īpašumu vai robežas vietu saraksts ir klasificēta informācija, kas publiski nebūs pieejama. Katrs zemes īpašnieks tiks uzrunāts personiski, iepriekš atbildīgās komisijas sēdē pauda Aizsardzības ministrijas pārstāvji.
Lai paātrinātu procesu, likums paredz vairākas atkāpes no būvniecības, meža apsaimniekošanas un vides aizsardzības prasībām, iespēju nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu, kā arī prioritāru valsts un pašvaldību iestāžu iesniegumu izskatīšanu. Ar likumprojektu plānots noteikt atbildīgās institūcijas. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” organizēs un nodrošinās infrastruktūras izbūvi, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs atbildēs par nekustamo īpašumu atsavināšanu, savukārt AS “Latvijas valsts meži” veiks nepieciešamo koku un krūmu ciršanu.
Ministru kabinetam līdz 2026.gada 1.jūnijam būs jāiesniedz Saeimai informācija par austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības stiprināšanas rīcības plāna 2025.-2027.gadam ieviešanas gaitu, kā arī paredzētajiem atbalsta pasākumiem Latgales pierobežas pašvaldībām.
Aizsardzības ministrijas pārstāvji iepriekš komisijas sēdē atzīmēja, ka pretmobilitātes pasākumi tiek īstenoti jau pašlaik, tostarp pērn ir iegādāta liela daļa nepieciešamo līdzekļu, kā arī sniegts atbalsts Valsts robežsardzei. Pretmobilitātes pasākumi ietver prettanku grāvju izbūvi, šķēršļu izvietošanu, inženiertehnisko materiālu glabātuvju ierīkošanu un citus infrastruktūras risinājumus, kas aizkavē un apgrūtina iespējamā pretinieka pārvietošanos.
Pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas (“Baltic Defence Line”) projekta, par kuru 2024.gada 19.janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija.