Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par iespējamu valsts finansējumu samazināšanu partijām

"Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA sacīja, ka JV atbalsta valsts finansējuma politiskajām partijām iesaldēšanu arī nākamajā gadā. Tāpat Jurēvics uzskata, ka ir pamats diskutēt par šīs sistēmas plašākām reformām un uzlabojumiem. Vienlaikus Jurēvics pauda skepsi par to, ka, "ieejot vēlēšanu gadā, to parlaments bez populisma spēs izdarīt".

Jurēvics pieļāva, ka plašākas iespējamās reformas par valsts finansējumu partijām, visticamāk, var veikt nākamais parlamenta sasaukums.

Savukārt par opozīcijas piedāvātajiem grozījumiem, lai samazinātu valsts finansējumu partijām, JV spriedīs Saeimas frakcijas sēdē trešdien, 8.oktobrī.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pastāstīja, ka ZZS iestājas par partiju finansējuma samazināšanu, ievērojot to, ka valstī ir vispārīgi taupības pasākumi, lai nodrošinātu valsts aizsardzības un demogrāfijas pasākumu finansēšanu.

Vienlaikus Rokpelnis, vērtējot opozīcijas sagatavoto likumprojektu par valsts finansējuma samazināšanu partijām, norādīja, ka Saeimas atbildīgā komisija, piesaistot ekspertus, varētu diskutēt, vai tieši "Apvienotā saraksta" (AS) iesniegtais piedāvājums ir tas labākais.

Kā aģentūrai LETA norādīja "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, frakcijā par Saeimas sēdes darba kārtību paredzēts spriest trešdien, 8.oktobrī. Reizē viņš atzīmēja, ka "Progresīvie" kopumā atbalsta partiju finansējuma iesaldēšanu nākamajā gadā.

Jau ziņots, ka AS sagatavojis likumprojektu, piedāvājot uz pieciem gadiem samazināt valsts budžeta finansējumu partijām, aģentūra LETA uzzināja politiskajā spēkā.

2024.gadā stājās spēkā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas uz gadu iesaldēja partijām piešķiramo valsts finansējumu. 2025.gadā valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķināja un piešķīra, ņemot vērā 2024.gada minimālo mēnešalgu. 2024.gadā minimālā alga Latvijā bija 700 eiro.

Saskaņā ar likumu partijām, par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, kalendāra gada laikā piešķir valsts budžeta finansējumu 0,9% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās, 0,1% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās, 0,1% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Savukārt AS sagatavotais likumprojekts paredz no 2026.gada līdz 2030.gadam samazināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, to aprēķināšanā un piešķiršanā ņemot vērā 2023.gada minimālo mēnešalgu. 2023.gadā minimālā alga Latvijā bija 620 eiro.

AS lēš, ka līdz ar to kopējais finansējums partijām 2026.gadā samazināsies par 13% jeb 1,624 miljoniem eiro. Šo finansējumu būtu iespējams novirzīt valsts drošībai, veselībai, izglītībai, labklājībai un citām vajadzībām, norāda AS.

Likumprojekts arī paredz ieviest jaunas atklātības prasības, proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) desmit dienu laikā pēc partiju gada pārskatu vai vēlēšanu deklarāciju saņemšanas būtu jāpublisko tajos sniegtā informācija par to, kā politiskās partijas iztērējušas valsts budžetā piešķirto finansējumu preču un pakalpojumu iegādei - no kā un par kādu cenu veikti iepirkumi. Informācija tiktu publicēta gan laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", gan KNAB mājaslapā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka AS apņēmies aicināt būtiski samazināt valsts finansējumu partijām. AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars aģentūrai LETA iepriekš izteicās, ka nav pieņemami, ka politiskās organizācijas saņem nesamērīgi lielu finansējumu, un tas attiecoties uz visām partijām, tostarp arī viņa pārstāvēto politisko spēku.

Tavars uzsvēra nepieciešamību padarīt partiju finansējuma izlietojumu caurspīdīgu, lai sabiedrībai būtu iespēja operatīvi redzēt, kādi līgumi tiek slēgti, kādi darbinieki tiek pieņemti darbā, kādi pakalpojumi tiek iegādāti un kādi eksperti tiek piesaistīti. Viņaprāt, šāda informācija jāpadara pieejama nevis ar novēlošanos, bet dažu dienu laikā, ievērojot saprātīgu līdzsvaru starp caurspīdīgumu un datu aizsardzību.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtās informācijas, šogad valsts finansējums tiek izmaksāts 13 politiskajiem spēkiem, tiem kopumā atvēlot 6,63 miljonus eiro, tostarp "Jaunā vienotība" saņem 1,12 miljonus eiro, Zaļo un zemnieku savienība - nepilnus 0,9 miljonus eiro, bet "Apvienotais saraksts" - vairāk nekā 0,8 miljonus eiro.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) jūlija sākumā, taujāta, vai taupības apstākļos nebūtu jāsamazina valsts finansējums partijām, intervijā TV3 atbildēja, ka "tas nav vienīgais resurss". Pēc Siliņas vārdiem, nevar atļauties nonākt situācijā, kad partijas atkal spiestas meklēt finansējumu un nonāk ierobežota cilvēku loka ietekmē. Pašreizējā situācija nodrošina lielāku demokrātiju, domā politiķe.