Vairāk nekā divu stundu ilgā diskusijā valdības sēdē iezīmē sasniegumus un trūkumus vardarbības novēršanas jomā

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) norādīja, ka vienots valsts mērķis veicinājis saskaņotāku virzību - straujākas tiesību aktu izmaiņas, precīzāku iestāžu sadarbību un iemaņas efektīvāk komunicēt, lai varmākas sauktu pie atbildības.

Tieslietu ministrija uzsvēra, ka Krimināllikumā iestrādāti būtiski grozījumi - ieviests pants par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku, paplašināts "vardarbības ģimenē" tvērums, noteikti bargāki sodi, kriminalizēta emocionālā vardarbība, kā arī kriminālprocess par vardarbību ģimenē turpmāk sākams arī bez cietušā rakstveida iesnieguma. Noteikta administratīvā atbildība par seksuālu uzmākšanos un pilnveidota pagaidu aizsardzības pret vardarbību kārtība, bet Tieslietu akadēmija nodrošina mērķētas mācības tiesnešiem un citiem speciālistiem. Iekšlietu ministrija informēja par elektroniskās uzraudzības piemērošanu personām ar augstu vardarbības risku un par policijas apmācību intensificēšanu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka lietu skaits par vardarbību pieaug.

Vienlaikus ministriju pārstāvji iezīmēja vairākus aspektus, pie kuriem vēl nepieciešams darbs - pedagogu kompetenču stiprināšanas nepieciešamība, vienotas prakses izveide policijā, atalgojuma un supervīziju nepietiekamība speciālistiem, kā arī nevienmērīga pašvaldību atbalsta apmaksa cietušajiem.

Centra "Marta" interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite norādīja uz anonīma atbalsta trūkumu reģionos un atsevišķu tiesu medicīnisko ekspertīžu novēloto veikšanu. Viņa minēja, ka pērn ap 800 cietušo vērsušies pēc palīdzības centrā.

Lielas problēmas novērotas ar bāriņtiesām Rēzeknē, kur vienā gadījumā lemts atstāt bērnus pie vardarbīgā vīrieša, lai gan institūcijām bijis zināms, ka vīrietis izturējies vardarbīgi. Tāpat Jonite atzīmēja nepilnvērtīgu izmaksu novirzīšanu no pašvaldību sociālajiem dienestiem, piemēram, Saldū un Liepājā pašvaldības nenodrošina izmaksas, to dara vien atsevišķas vietvaras.

Līdztekus speciālistiem, kas strādā ar šiem sensitīvajiem jautājumiem, esot nekonkurētspējīgs atalgojums. Centra ieskatā, nākotnē jāstrādā pie anonīma pakalpojuma izveides, jo reģionos cilvēki baidās vērsties pēc palīdzības, nevēlēdamies, lai dati nonāk sociālajā dienestā. "Martas" pārstāve uzsvēra, ka jāturpina izglītošanas process, jo arī policijas darbinieki mēdz nezināt jaunākās likuma normas.

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) uzsvēra, ka iespējamā izstāšanās no Stambulas konvencijas radītu negatīvas sekas Latvijas starptautiskajai reputācijai - Eiropas Padomes dalībvalstu vairākums konvenciju ir ratificējis, un atteikšanās no tās sūtītu pretrunīgu signālu par valsts apņēmību cīnīties pret vardarbību.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji aicināja nekavēt sāktās pārmaiņas un atzina, ka pēc konvencijas ratifikācijas ir pieaugusi ziņošana par noziegumiem un kliedēts priekšstats, ka vardarbība ģimenē ir "privāta lieta".

Zemkopības un ekonomikas ministrs bija vienisprātis ar Uzulnieku, turpinot paust viedokli, ka konvencija šķeļ sabiedrību. Tāpat izskanēja pārmetumi, ka konvencija popularizējot sociālos dzimumus. Šos pārmetumus atspēkoja ārlietu ministre Baiba Braže (JV), norādot, ka Stambulas konvencijas pielikums paredz, ka netiek mainīta dzimumu definīcija.

Visi ministri bija vienisprātis, ka pasākumi vardarbības mazināšanas jomā ir jāturpina papildus jau paveiktajam.

Sēdes laikā premjere iekļāva papildinājumu protokollēmumā, kas cita starpā paredzēja Ministru kabinetam neatbalstīt Latvijas izstāšanos no konvencijas. To atbalstīja visi klātesošie ministri, izņemot Uzulnieku, ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS), kā arī zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS), kuri izvēlējās atturēties.

Ja agrāk vardarbībā cietušie bieži palika vieni un neziņoja par viņiem nodarīto, tagad valsts reaģē - policijas rīcība ir aktīvāka un iestādes strādājot daudz ciešākā sadarbībā, secināts LM informatīvajā ziņojumā "Par konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu īstenošanas progresu".

Ziņojums izstrādāts, lai izpildītu Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rezolūciju labklājības ministram sniegt progresa ziņojumu par Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ieviešanu, uzraudzību un novērtēšanu, kā arī veiktajiem pasākumiem tās īstenošanai. Ziņojums tiks izmantots, lai sniegtu informāciju Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Juridiskajai komisijai par konvencijas ieviešanā paveikto un plānoto.

LM uzskata, ka kopumā pieaugusi sabiedrības izpratne, ka vardarbība nav privāta lieta, bet gan nopietns noziegums. Cilvēki arvien biežāk ziņo par piedzīvoto, saprotot, ka tā nav norma un ka valsts rīkosies, lai aizsargātu, spriests ziņojumā. Tiesneši, prokurori, policisti regulāri apgūst mācības, kā rīkoties vardarbības gadījumos. Pēdējos gados pieaugusi valsts iesaiste vardarbības novēršanā, paplašināti atbalsta pakalpojumi un nostiprināta tiesiskā aizsardzība, pausts ziņojumā.

Latvija Ekspertu grupas cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē (Group of Experts on Action against Violence against Women and Domestic Violence - GREVIO) uzraudzības komitejai ir iesniegusi sākotnējo ziņojumu par tiesiskā regulējuma atbilstību un īstenotajiem pasākumiem. To paredzēts skatīt oktobrī, jo šoruden GREVIO plāno vizīti Latvijā, lai novērtētu situāciju klātienē.