ZZS politiķe: "Alternatīva Stambulas konvencijai" nedod vietu ideoloģiskām interpretācijām

Mieriņa ar centra pārstāvjiem pārrunājusi ceturtdien Saeimā skatīto trīs partiju paziņojumu par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskatīšanu, kuru tās pasniedz kā "alternatīvu Stambulas konvencijai".

"Šī deklarācija nedod vietu ideoloģiskām interpretācijām, bet koncentrējas tieši uz vardarbības novēršanu, uzdodot Ministru kabinetam izstrādāt visaptverošu likumu vardarbības mazināšanai kopumā," domā Mieriņa, pēc kuras vārdiem, "šis nav īstais laiks savstarpējiem apvainojumiem un sabiedrības šķelšanai, bet šobrīd akūti pietrūkst visu pušu cieņpilns dialogs".

Papildus Mieriņa vēl sola apsvērt Saeimā rīkot konferenci, lai veicinātu izpratni par vardarbību un tās sekām.

Jau ziņots, ka NA, ZZS un AS deputāti parakstījuši un Saeimā iesnieguši pašu rakstītu deklarāciju, kuru tās pasniedz kā "alternatīvu Stambulas konvencijai", kuru savukārt šīs partijas grasās denonsēt. NA, ZZS un AS domā, ka viņu piedāvājums apliecināšot valsts apņēmību "mērķtiecīgi rīkoties, lai aizsargātu ikvienu no vardarbības, īpaši sievietes un bērnus, kā arī paredz atbilstošu risinājumu ieviešanu likumdošanas līmenī".

Parlamentārieši nobalsoja par lēmuma projekta iekļaušanu 16. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā. Par to nobalsoja 79 deputāti, tostarp "Jaunā vienotība" (JV), jo esot "gatava atbalstīt visus veidus, kas palīdz cīnīties pret vardarbību Latvijā", bet "pret" balsoja "Progresīvie".

"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs skaidroja, ka Latvijā spēkā ir Eiropas Padomes konvencija par vardarbības novēršanu pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. "Tāpēc šādam lēmumprojektam nav pamata, un tas ir vērtējams kā atsevišķu frakciju centieni "atmazgāt sevi" situācijā, kur viņi apzinās - Stambulas konvencijas potenciālā denonsēšana būs neatgriezenisks trieciens Latvijas starptautiskajai reputācijai un valsts ģeopolitiskā virziena pagriešana Krievijas virzienā," pauda Šuvajevs.

Savukārt centra "Marta" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite uzsvēra, ka šāds partiju paziņojums var būt simbolisks solis, bet tā nevar aizstāt starptautisku līgumu, kas uzliek valstij reālas saistības, nodrošina pārraudzību, ilgtspēju un konsekvenci vardarbības mazināšanā.

Jonite skaidroja, ka šī deklarācija, kas apliecina valsts apņēmību aizsargāt ikvienu no vardarbības, pati par sevi, protams, nekaitē, taču tas nenozīmē, ka ar šādu vietēju iniciatīvu var vai vajadzētu aizstāt starptautiskās saistības. Centra pārstāve uzsver, ka starptautisks līgums vai konvencija nozīmē ne tikai politisku gribu, bet arī tiesisku pienākumu un starptautisku atbildību. Šāds instruments nodrošina arī monitoringa mehānismu, kas palīdz valstij izvērtēt progresu, salīdzināt sevi ar citām valstīm, kā arī ilgtermiņā garantē, ka virzība uz vardarbības mazināšanu turpinās neatkarīgi no politiskā cikla vai valdības sastāva.

"Mūsu pieredze rāda, ka nacionālie mehānismi 20 gadu garumā nav bijuši pietiekami, lai būtiski mainītu situāciju," uzsvēra Jonite.

Saeimā iesniegtā trīs partiju deklarācija paredz līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt jaunu, visaptverošu likumu par vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanu un izskaušanu. Likums noteiks valsts pienākumu aktīvi risināt vardarbības problēmas, nodrošinās upuru aizsardzību un atbalstu - juridisku, psiholoģisku un sociālu palīdzību -, paredzēs stingru atbildību gan par vardarbības aktiem, gan valsts iestāžu bezdarbību, kā arī regulēs datu apkopošanu, institūciju sadarbību un sabiedrības izglītošanu vardarbības prevencijas jomā.

Nacionālā apvienība uzsver, ka reālu rezultātu iespējams panākt tikai tad, ja nacionālajā likumdošanā tiek iestrādātas konkrētas, praktiski īstenojamas normas, kas risina problēmas pēc būtības.

Septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.

JV Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā - 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās - astoņi Saeimas deputāti. "Apvienotajam sarakstam" ir 13 deputāti, Nacionālajai apvienībai - 12 deputāti, "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" - katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, daži no kuriem atbalsta valdošo koalīciju.