Saeimā sāks vētīt nākamā gada budžeta projektu ar 18 miljardu eiro tēriņiem un prāvu budžeta deficītu
- Autors: LETA

Parlamentārieši ceturtdien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.
2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.
Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.
Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.
Tikmēr opozīcija uz šo Saeimas sēdi bija spējusi savākt līdz aptuveni 40 balsis, kas ne visos balsojumos bija vienotas.
Iepriekš atsevišķas Saeimas sēdes tika pārtrauktas, jo valdošā koalīcijā Saeimā nebija spējusi nodrošināt kvorumu. Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Savukārt atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.
Nākamā gada valsts budžetā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Iepriekš "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA lēsa, ka pirmajā lasījumā nākamā gada budžetu paredzēts sākt skatīt 5. novembrī, bet galīgajā lasījumā Saeimas deputāti par nākamā gada budžetu varētu sākt lemt 3. decembrī, 5. decembrī darbu pie tā noslēdzot.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) trešdien, saņemot budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi, solīja katras ministrijas izdevumu rūpīgu vētīšanu. Viņa paskaidroja, ka no nākamās nedēļas uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju tiks aicināti ministriju pārstāvji, lai skatītu tēriņus nākamajā gadā un, iespējams, rastu arī jaunus veidus, kā izdevumus samazināt.
Pirms likumprojektu nodošanas komisijām deputāti varēja runāt "par" un "pret". To izmantoja atsevišķi opozīcijas deputāti, kritizējot premjeres Evikas Siliņas (JV) valdību, sakot, ka solītais ietaupījums nav atrasts, vien tiek turpināts audzēt valsts parādu, kas atsauksies uz iedzīvotāju labklājību nākotnē.
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars kritizēja, ka budžeta "process tiek darīts kā viena liela haltūra". Viņaprāt, nepieciešams krietni vairāk izvērtēt dažādas pozīcijas nākamā gada budžetā.
Deputāts Česlavs Batņa (AS) debatēs klāstīja, ka jaunā skolu finansēšanas reforma "Programma skolā" tiekot virzīta ar "mīnuss zīmi", proti, esot zināms, ka nākamajam gadam trūkstot 8 miljoni eiro, bet 2027. gadā trūkst aptuveni 20 miljoni eiro. "Ja ieviešam reformu, tad beidzot Saeimā, ierēdniecībā ieviešam to kvalitatīvi - piešķiram vajadzīgo finansējumu," teica Batņa.
Opozicionāre Svetlana Čulkova ("Stabilitātei") savukārt sūkstījās, ka visi likumprojekti, kas saistīti ar izdienas pensijām, esot liekulība. Pēc viņas vārdiem, valdība atņemot naudu cilvēkiem, kas maksā tai algu.
Deputāts Artūrs Butāns (NA) līdzīgi kā pērn aicināja padarīt budžetu atklātāku un caurspīdīgāku, parādot lielāku izdevumu detalizāciju.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.