Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzi ciemi ir kļuvuši par nomaļām vietām un to iedzīvotāji jūtas aizmirsti. Pagastu centri vairs neeksistē, un saikne ar pašvaldību ir zudusi. Pašvaldības ir kļuvušas lielākas un attālinātākas, un tas apgrūtina vietējo iedzīvotāju iespējas sadarboties ar tām. Mazajos ciemos iniciatīva un attīstība lielā mērā ir atkarīga no pašu iedzīvotāju spējas aktivizēties – uzrunāt pašvaldību, atgādināt par sevi un pievērst uzmanību aktuālajām problēmām un vajadzībām. Lai risinātu šo situāciju, vairākās pašvaldībās ir izveidotas iedzīvotāju padomes, bet citviet darbojas kopienu speciālisti, kuri strādā ar ciemu iedzīvotāju grupām, veicinot vietējo kopienu attīstību.