Bērnu ar invaliditāti vecāki visvairāk neapmierināti ar ilgo tehnisko palīglīdzekļu gaidīšanas laiku

Pērn Latvijā tika veiktas izmaiņas tehnisko palīglīdzekļu atbalsta sistēmā, kas paredzēja labāku valsts atbalstu bērnu tehnisko palīglīdzekļu iegādei. Tagad fonds sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras asociēto profesori Signi Tomsoni īstenoja atkārtotu aptauju, lai noskaidrotu ģimeņu pieredzi un vērtējumu par šī brīža atbalsta sistēmas kvalitāti,.

Galvenie trūkumi, uz ko norāda aptaujas respondenti, ir birokrātiskais process un ilgais palīglīdzekļa gaidīšanas laiks, kas aizvadītā gada laikā vairāku vecāku pieredzē ir pasliktinājušies. Vairāki respondenti norādījuši, ka gaidīšanas laiks svārstās no trim līdz pat sešiem mēnešiem.

Turklāt atsevišķi vecāki atzīmējuši tehnisko palīglīdzekļu cenu pieaugumu, kā rezultātā arī no ģimenes līdzekļiem jāsedz lielākas summas, un daži bērni paliek bez nepieciešamā tehniskā palīglīdzekļa. Neapmierinātību daži respondenti pauduši arī par tehnisko palīglīdzekļu kvalitāti un daudzveidību, informācijas trūkumu un nepietiekamu speciālistu pieejamību vai kompetenci.

Ņemot vērā, ka vairums bērnu ar funkcionēšanas ierobežojumiem regulāri apmeklē virkni speciālistu - gan ārstus, gan fizioterapeitu, tehnisko ortopēdu, ergoterapeitu, audiologopēdu un speciālo pedagogu, ikdiena vecākiem jau tā ir ļoti saspringta un bērna aprūpe prasa lielus līdzekļus, norādīja Pētersone.

Viņa atzīmēja, ka vecāki pauž lielu satraukumu par savu bērnu nākotni un labklājību saistībā ar tehnisko palīglīdzekļu lietošanu - vērtējot savu satraukumu skalā no 1 līdz 10, vislielākais vecāku skaits, teju 30%, atzīmēja to ar maksimālo atzīmi. Kopumā 72,6% respondentu novērtēja savu satraukumu ar vismaz 7 ballēm un augstāk. Vislielāko satraukumu radot jautājumi par to, kādu atbalstu bērns varēs saņemt pēc pilngadības sasniegšanas vai tad, kad zaudēs apgādātājus un atbalsta personas.

BSF jautājumu par tehnisko palīglīdzekļu sistēmas birokrātisko slogu apspriedis arī vairākās diskusijās, kopā ar atbildīgajām ministrijām, Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" tehnisko palīglīdzekļu centru, medicīnas speciālistiem, vecākiem un citu iestāžu pārstāvjiem. Iesaistītās puses akcentēja to, ka nepieciešams gan pārskatīt to, kādi speciālisti iesaistīti izvērtēšanā un tehnisko palīglīdzekļu izrakstīšanā, gan kā notiek informācijas un dokumentācijas aprite, lai mazinātu slogu, kurš šobrīd ir uzlikts uz vecāku pleciem - viņi dokumentu aprites procesā joprojām pilda "kurjera" funkciju.

Anonīmajā interneta aptaujā, kas norisinājās no 7.februāra līdz 12.martam, piedalījās 103 respondenti no visiem Latvijas novadiem - vecāki, kuru bērni ar kustību, redzes, dzirdes, garīgajiem vai citiem funkcionēšanas ierobežojumiem lieto tehniskos palīglīdzekļus. Aptaujāto vecāku bērni izmanto dažādus palīglīdzekļus, īpaši ratiņkrēslus, ortozes un ortopēdiskos apavus.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 17,6% respondentu pēc pērnajā gadā veiktajām atbalsta sistēmas izmaiņām palielinājušās iespējas saņemt tehniskos palīglīdzekļus par valsts budžeta līdzekļiem, savukārt 18,6% vecāku atzīst, ka palielinājušās iespējas iegādāties bērnam vajadzīgo tehnisko palīglīdzekli ar valsts līdzmaksājumu. Vēl 15,7% vecāku pauž, ka kopumā mazinājies finansiālais slogs tehnisko palīglīdzekļu iegādei.

Kopumā 51,9% respondentu norādījuši uz pozitīvu tendenci atbalsta sistēmas uzlabošanā, taču 37,3% respondentu pagājušajā gadā veiktās atbalsta sistēmas izmaiņas nav izjutuši nemaz, kaut gan pakalpojumu ir izmantojuši.

Pēdējos trīs gados BSF kopumā ir sniedzis atbalstu vairāk nekā 108 bērniem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, turklāt daļa no šiem bērniem atkārtoti saņem finansiālu atbalstu tehniskajiem palīglīdzekļiem, jo bērni aug un katru gadu ir nepieciešams jauns, lielāks tehniskais palīglīdzeklis.

Redzot atbalsta lūgumu pieaugumu un saprotot, ka atbalstu bērnu tehniskajiem palīglīdzekļiem vajag katru gadu, BSF uzņēmies realizēt EEZ un Norvēģijas grantu programmas "Aktīvo iedzīvotāju fonds" finansēto projektu "Es un Tu, Mēs". Projekta mērķis ir veicināt pilsonisko aktivitāti un līdzdalību politikas dokumentu izstrādē un lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī veicināt izpratni sabiedrībā par bērnu ar kustību traucējumiem līdztiesības būtiskumu demokrātijas attīstībā.

Projekta ietvaros veikto aptauju rezultāti tiek prezentēti gan sabiedrībai, gan valsts lēmumu pieņēmējiem - Veselības un Labklājības ministrijām, kā arī Saeimas deputātiem - ar mērķi veicināt virzību uz iekļaujošu sabiedrību.

Projekts tiek realizēts no 2021.gada 1.decembra līdz šī gada 30.novembrim.

Projekta rezultātā tiks veicināta sabiedrības izpratne par bērnu ar kustību traucējumiem izaicinājumiem, līdztiesību ikdienas dzīves kvalitātē un iekļaujošu attieksmi demokrātiskā sabiedrībā. Tāpat projekta ietvaros tiks nodrošināta sabiedrības interešu aizstāvība konkrētā sociālā jomā ar mērķi stiprināt Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Projekta rezultātā tiks izstrādāts Tehnisko palīglīdzekļu reformas plāns 2024.-2027.gadam, kurš tiks iesniegts atbildīgajās ministrijās.