Notekūdeņu monitorings uzrāda jaunā Covid-19 varianta “Eris” izplatību sešās Latvijas pašvaldībās, arī Salaspilī
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - bior.lv
Latvijā konstatēts Covid-19 jaunais variants “Eris”, kas jau kopš vasaras izplatās citviet pasaulē, īpaši Ķīnā un ASV, liecina oficiālais valsts notekūdeņu monitorings, kura laikā tiek identificēta un novērota SARS-CoV-2 klātbūtne notekūdeņos. Paraugus ievāc 16 pašvaldībās, pielāgojot paraugu ņemšanas biežumu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī. Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ārējās komunikācijas nodaļas datiem, patlaban jaunais vīrusa variants ir konstatēts Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos.
Monitoringu jau divus gadus īsteno zinātnieku un ekspertu komanda no RTU, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC). “Eris” pagaidām Latvijā vēl nav apstiprināts laboratoriski, bet, monitorējot notekūdeņus, vīrusa klātesamību un jaunu mutāciju izplatību iespējams konstatēt daudz ātrāk.
Balstoties uz vairāk nekā divos gados iegūtajām zināšanām par vīrusa izplatības tendencēm Latvijā, ekspertu komanda lēš, ka patlaban ar “Eris” saslimušo skaits nav liels, tāpēc atsevišķos gadījumus, kad pilsētā varētu būt sasirguši aptuveni 10 cilvēki, ir gana sarežģīti identificēt ar ierastajiem medicīniskajiem izmeklējumiem.
“Jaunais Omikrona paveids “Eris” Latvijā parādījās vēlāk, nekā dažās citās valstīs, un lēnām izplatās valsts teritorijā. Visticamāk, pēc kāda laika tas kļūs dominējošs, tāpat kā citi tā priekšteči, kas izraisīja mērenus saslimstības pacēlumus,” skaidro Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
“Covid-19 pacientiem “Eris” pagaidām nav konstatēts, jo, mainoties riskiem, plaša iedzīvotāju pārbaude vairs nav lietderīga, tā tiek veikta pārsvarā stacionāriem pacientiem. Tādējādi notekūdeņu monitorings šobrīd ir epidemioloģiski nozīmīgs informācijas avots, lai sekotu līdzi vīrusu izplatības izmaiņām, kas atspoguļo cilvēku saslimstības izmaiņas, turklāt tas ļauj laikus atklāt vīrusu mutācijas un jaunu paveidu rašanos.”
Kaut arī Covid jaunās mutācijas nav tik postošas, kādas piedzīvotas vīrusa izplatības pašā sākumā, tomēr Pasaules Veselības organizācija šim variantam pievērš pastiprinātu uzmanību, jo tas ir citādāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem vīrusa veidiem. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka vidējā “Eris” izplatība Eiropas Savienības valstīs sasniedz 60%, taču nav pierādījumu, ka šis SARS-CoV-2 vīrusa paveids izraisītu smagāku slimību, saka J. Perevoščikovs.
Kopumā notekūdeņu monitoringa dati rāda, ka kopš augusta beigām Covid izplatība Latvijā pieaug, un to var izskaidrot gan ar mācību sākšanos skolās, gan cilvēku atgriešanos no laukiem pilsētās pēc vasaras atvaļinājumiem.