Psihiskās veselības centrs: Sintētisko vielu un jaunu atkarību veidu dēļ atkarību aina kļūst sarežģītāka

Kā informēja NPVC komunikācijas speciāliste Ilze Krūkle, konferencē tika analizētas aktualitātes atkarību psihiatrijā, akcentējot jauno psihoaktīvo vielu izplatību, komorbīdas diagnozes, skrīninga rīkus, ģimenes ārstu lomu un sabiedrības attieksmes maiņas nepieciešamību.

NPVC uzsver, ka mūsdienu atkarību ārstēšana vairs nav tikai narkologu vai psihiatru darbs - tā ir multidisciplināra komandas pieeja, kurā nepieciešama ģimenes ārstu, psihologu, sociālo darbinieku un sabiedrības veselības speciālistu sadarbība.

Sabiedrības veselības speciālists Mārtiņš Zavackis lekcijā prezentēja jaunākos datus par atkarību izraisošo vielu izplatību Latvijā, īpaši pievēršoties jauniešu paradumiem un sabiedrības uztveres maiņai. Viņš norādīja - lai gan alkohola un klasisko narkotiku lietošanas rādītāji kopumā saglabājas salīdzinoši stabili, strauji pieaug elektronisko cigarešu, nikotīna spilventiņu un citu it kā "mazāk kaitīgu" vielu lietošana pusaudžu vidū, jo īpaši meiteņu grupās. Tāpat lietošanas uzsākšana notiek arvien agrāk, nereti jau pirms 13 gadu vecuma.

Šos paradumus pastiprina gan pievilcīgs iepakojums un garšas, gan digitālo platformu mērķēta reklāma.

Speciālists arī uzsvēra datu trūkumu par dažādu vielu ilgtermiņa ietekmi, norādot, ka sabiedrības veselības sistēmai jāreaģē proaktīvi, pirms šie riski kļūst nekontrolējami.

Savukārt NPVC Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna konferencē uzsvēra jauno sintētisko vielu izplatību, īpaši nitazēnu grupas opioīdu nonākšanu Latvijas narkotiku apritē. Viņa norādīja, ka šo vielu iedarbība ir 10 līdz 20 reizes spēcīgāka par fentanilu, un to lietošana bieži notiek nezinot vielas sastāvu, kas būtiski palielina pārdozēšanas un nāves risku.

Stirna iezīmēja, ka narkotiku lietotāju profils mainās - lietotāji kļūst jaunāki, daudzveidīgāki un bieži saskaras ar multiplu komorbiditāti - psihiskiem traucējumiem, somatiskām saslimšanām, sociālo dezintegrāciju.

Šajā kontekstā tradicionālās ārstēšanas pieejas nereti izrādās nepietiekamas, tāpēc speciāliste aicināja pārdomāt sistēmiskos mehānismus, minot, ka "šobrīd mēs dzēšam ugunsgrēkus, nevis novēršam aizdegšanās iemeslus". Stirna arī vērsa uzmanību nepietiekamam resursu sadalījumam un primārās profilakses vājumam.

Prezentācijā tika uzsvērta nepieciešamība pēc savlaicīgas vielu identifikācijas, ārstniecības personu apmācībām, integrētas datu analīzes, kā arī sadarbības ar tiesībsargājošām un izglītības iestādēm.

Stirna īpaši izcēla arī naloksona nozīmi dzīvības glābšanā un aicināja uz plašāku pieejamību šai vielai pirmās palīdzības sniedzējiem un ģimenes locekļiem.

Konferencē tika apspriests arī benzodiazepīnu izrakstīšanas un lietošanas prakses izvērtējums, ko prezentēja NPVC Narkoloģiskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste Sarmīte Skaida. Viņa uzsvēra, ka Latvijā sedatīvo un miega līdzekļu patēriņš ir ievērojami augstāks nekā citviet Eiropā. Ja Eiropas vidējais benzodiazepīnu lietošanas rādītājs ir ap 17%, tad Latvijā tie sasniedz jau 40%, un sešu gadu laikā šis īpatsvars ir trīskāršojies.

Katru dienu Latvijā vairāk nekā 57 000 iedzīvotāju lieto vismaz vienu atkarību izraisošu sedatīvo vai prettrauksmes līdzekli, informēja Skaida.

Speciāiste uzsvērusi, ka šiem medikamentiem piemīt spēcīga nomierinoša, anksiolītiska un pretkrampju iedarbība, taču ilgstoša lietošana var novest pie kognitīviem traucējumiem, demences riska un sarežģītiem atcelšanas simptomiem.

Prezentācijā tika uzsvērta nepieciešamība pēc stingras uzraudzības un vienotas sistēmas benzodiazepīnu izrakstīšanā, tostarp vienotas pacienta vienošanās formas, "e-veselības" datu izmantošanas un komandas pieejas ārstēšanā.

Skaida rosināja vairākas konkrētas darbības, tostarp valsts līmeņa izmaiņas algoritmos, ārstēšanas līgumu ieviešanu un recepšu pārskatīšanas kārtību, kā arī uzsvēra ārstniecības personu apmācību nozīmi.

Profesors Māris Bukovskis runāja par nikotīna atkarību. Viņš savā prezentācijā "Smēķēšanas diskrētais šarms laikmetu griežos" ieskicējis gan smēķēšanas vēsturiskos aspektus un sabiedrības attieksmes maiņu, gan detalizēti analizējis mūsdienās pieejamās ārstēšanas metodes. Īpaši viņš uzsvēris nepieciešamību smēķēšanu uztvert kā hronisku, bet ārstējamu slimību.

Prezentācijā tika aplūkoti dažādi zinātniski pamatoti smēķēšanas atmešanas risinājumi, tostarp nikotīna aizstājterapija, bupropions, vareniklīns un atjaunoti, dabiskas izcelsmes medikamenti, piemēram, citizīns.

Bukovskis arī aicināja ārstus izstrādāt reālistiskus atmešanas plānus un izmantot pieejamos skrīninga rīkus, piemēram, Fagerstrēma testu, lai novērtētu atkarības pakāpi un izvēlētos atbilstošāko terapiju.

Līdztekus klīniskā psiholoģe Magdalēna Iveta Pranaite konferencē atklāja, cik strauji Latvijā pieaug procesu atkarības, īpaši azartspēļu un digitālās atkarības. Viņa analizēja aktuālo statistiku, kas rādot, ka Latvijā vairāk nekā 34 000 cilvēku iekļauti Pašatteikušos spēlētāju reģistrā, bet palīdzības pieejamība joprojām ir fragmentāra.

Konferences starptautiskā daļa iezīmēja plašāku reģionālo skatījumu uz atkarību ārstēšanu un sabiedrības reakciju Baltijas valstīs.

Igaunijas psihiatrs Ants Kasks atklāja, ka pēc 20 gadus ilgušās fentanila epidēmijas Igaunijā šobrīd aktuālākais apdraudējums ir nitazēni - jauni sintētiskie opioīdi, kas 2024.gadā saistīti ar vairāk nekā 40 no visiem 93 reģistrētajiem pārdozēšanas nāves gadījumiem.

Viņš uzsvēra, ka vielu lietošana Igaunijā kļūst arvien izplatītāka jauniešu un militārpersonu vidū, kā arī atzīmēja nepieciešamību pēc labākas sabiedrības informēšanas un pieejamākiem ārstēšanas pakalpojumiem, arī "zemā sliekšņa" centros.

Savukārt Emilis Subata no Lietuvas uzsvēra atkarību ārstēšanas integrācijas nozīmi vispārējā veselības aprūpes sistēmā, par piemēru minot Lietuvas modeli, kur ārstēšanā aktīvi tiek iesaistītas arī probācijas iestādes, bērnu tiesību aizsardzības dienesti un ģimenes ārsti, tādējādi stiprinot nepārtrauktību un samazinot stigmu.