Aptauja: 46% iedzīvotāju vismaz reizi patvaļīgi pārtraukuši vai beiguši lietot viņiem nozīmētās zāles

Biežākie iemesli zāļu terapijas pārtraukumiem saistīti ar subjektīvo pašsajūtu, piemēram, teju trešdaļa norāda, ka, uzsākot terapiju, jutušies labāk un tādēļ nolēmuši, ka zāles vairs nav jālieto. Vēl 22% kā iemeslu norādījuši pašsajūtas pasliktināšanos vai kādu blakusparādību novērošanu.

Kā citi iemesli minēti arī aizmāršība lietot zāles regulāri, bailes no blakusparādībām, kā arī tas, ka zāles nav bijušas valsts kompensētas.

Lielākā daļa aptaujāto pārtraukuši vai beiguši lietot zāles vairākkārt.

Tāpat noskaidrots, ka biežāk pārtraukt vai nelietot zāles bez konsultēšanās ar speciālistu ir gadījies cilvēkiem vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem.

Aptaujas dati liecina, ka tikai mazāk par trešdaļu iedzīvotāju vienmēr konsultējas ar ārstu par zāļu lietošanu, un apzinīgākie ir vecumā no 60 gadiem, kur šādi atbildējušo skaits sasniedz 35%. Vēl 17% respondentu atzīmējuši, ka neatceras, vai kādreiz patvaļīgi pārtraukuši viņiem nozīmēto terapiju.

Aptaujas dalībnieki biežāk norādījuši trīs faktorus, kas ikdienā palīdzētu ievērot ārstēšanas režīmu - ģimenes locekļu un tuvinieku atbalsts, pieejamākas zāles, ar to saprotot zemāku cenu vai ērtāku iegādi, kā arī regulāri atgādinājumi par zāļu lietošanu telefonā vai citā ierīcē.

Vēl gandrīz katrs piektais minējis, ka būtu nepieciešama labāka izpratne par ārstēšanas mērķiem un ieguvumiem un mazāk blakusparādību zālēm. Retāk minēts, ka noderētu vienkāršāks zāļu režīms, rakstiska vai vizuāla shēma par zāļu lietošanu un regulārāka saziņa ar ārstu vai farmaceitu.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pētniece Mirdza Kursīte uzskata, ka aptaujas dati pievērš uzmanību globālai problēmai ar līdzestību, ko apliecina arī citās valstīs veikti pētījum.

Kursīte skaidro, ka līdzestība jeb apmērs, kādā personas uzvedība medikamentu lietošanā un dzīvesveida maiņā saskan ar pašas personas akceptētām ārsta vai cita veselības aprūpes speciālista rekomendācijām, ir cieši saistīta ar veselības iznākumiem - tai skaitā priekšlaicīgu nāvi, slimības komplikācijām un nepieciešamību ārstēties slimnīcā.

Pētniece skaidro, ka līdzestību ietekmē dažādi faktori - vecums, dzimums, pacienta zināšanas, motivācija un pārliecības, kā arī ar pašu slimību un terapiju saistītie aspekti, piemēram, medikamentu skaits, slimības ilgums un tas, cik viegli ir zāļu lietošanu iekļaut ikdienas režīmā.

Arī veselības aprūpes pieejamībai un komunikācijai ar veselības aprūpes speciālistiem ir liela nozīme, piemēram, tam, cik viegli pierakstīties pie ārsta, cik brīvi un ērti pacients jūtas, pārrunājot ar ārstu vai citu speciālistu ar veselību saistītos jautājumus.

VCA un pētījumu aģentūras "Norstat" reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta šī gada jūlijā, aptaujājot 1365 iedzīvotājus no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.