Veselības ministrs: Mazākajās slimnīcās reģionos noteikti jāsaglabā reāli funkcionējoša neatliekamā palīdzība

Savukārt speciālistu vietas, kuras mazajās slimnīcās patlaban ir aizpildītas tikai "uz papīra", var likvidēt, lai nemaldinātu pacientus, izriet no ministra teiktā. "Brīžiem pacienti raksta sociālajos tīklos, ka viņi bija konkrētā slimnīcā, bet nevarēja saņemt pakalpojumu, kad tas bija nepieciešams," problēmu ar ārstu vietām, kas reizēm mēdz būt aizpildītas tikai "uz papīra", atzina Abu Meri.

Viņš norādīja, ka slimnīcās nedrīkst veidoties situācijas, kad pacientam tiek radīta sajūta par pieejamu pakalpojumu, bet faktiski šo pakalpojumu saņemt nav iespējams. Taču svarīgākais esot, lai katrā slimnīcā ir pieejama neatliekamā, steidzamā medicīniskā palīdzība.

Ministrs uzsvēra, ka ir ļoti būtiski saglabāt slimnīcu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kā piemēru viņš minēja Balvus, Gulbeni un Alūksni. Turklāt, plānojot slimnīcu tīklu, jāņem vērā arī no malas grūtāk pamanāmi faktori, piemēram, armijas plāni un militāro bāžu tuvums.

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) šomēnes plāno nodot sabiedriskajai apspriešanai informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām slimnīcu tīklā, iepriekš Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē informēja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

Viņa uzsvēra, ka VM neplāno slēgt kādu no slimnīcām un patlaban nav pieņemts lēmums ne par vienu slimnīcu. VM vērtējot to, kādus obligātos profilus katra slimnīca varēs nodrošināt. Tiek pārskatīts neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu tīkls, stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profili. Plānots noteikt prasības stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tiek vērtēti slimnīcu sadarbības tīkla iespējamie modeļi un pārskatīts finansējuma modelis.

Janka informēja, ka patlaban vistālāk ar stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu prasību noteikšanu VM ir tikusi ar dzemdību nodaļām. VM ir bijušas kopīgas tikšanās ar slimnīcām, kur ir panāktas vienošanās par prasībām. Plānots noteikt prasības divu veidu dzemdību nodaļām, proti, kur dzemdības norit laikā un priekšlaicīgām dzemdībām, kur nepieciešami perinatālās aprūpas centri.

Runājot par slimnīcu sadarbības tīkla iespējamajiem modeļiem, Janka uzsvēra, ka tie būtu pacientu interesēs. Pacients, kurš ir saņēmis augstu kvalificētu palīdzību, atveseļošanos var turpināt kādā no citām slimnīcām, kas ir tuvāk viņa dzīvesvietai.

Janka skaidroja, ka VM strikti analizē gan slimnīcās pieejamos cilvēkresursus, gan tehnisko nodrošinājumu, kā arī datus par pacientu plūsmu. Plānots, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei slimnīca būs jāsasniedz stundas laikā.

Kopš pagājušā gada ir īstenots Pacientu nogādāšanas plāna pilotprojekts, kura galvenie mērķi bija pacientu nogādāt tuvāk dzīvesvietai palīdzības saņemšanai, piemēram, lai pacients no Limbažiem nav jāved uz Rīgu, lai viņam uztaisītu rentgenu un konstatētu, ka viņam ir tikai galvas sasitums, minēja Janka.

Tā rezultātā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm samazinātos transportēšanas attālumus un laiks līdz ārstniecības iestādēm. Turklāt, nogādājot pacientus pirmā līmeņa stacionāros, netiek noslogotas augstākā līmeņa ārstniecības iestādes.

Taču pilotprojekta prakse atklājusi, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm nākas saskarties ar to, ka nav pieejams izmeklējums vai speciālists. Visvairāk atteikumu uzņemt neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientus saņemts zemākā līmeņa slimnīcās. 47,3% gadījumu pacienti tika pārcelti uz ceturtā līmeņa slimnīcām, 31,9% - uz piektā līmeņa slimnīcām. Bijuši pat tādi gadījumi, kad pacients netiek ielaists neatliekamās palīdzības nodaļā, bet tiek novirzīts uz citu slimnīcu, norādīja Janka. Pilotprojektā secināts, ka pirmā līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nogādā vidēji vienu pacientu piecās dienās.

Runājot par šī plāna pilotprojektu, Janka atzina, ka ideja bijusi laba, bet dzīvē tā neīstenojusies tā, kā VM gribējusi. Bijuši vairāki aspekti, ko VM nevarējusi paredzēt, jo ar katru gadu slimnīcās, palielinoties tā saucamo "pašgājēju" plūsma. Rīgā tā esot vairāk vakaros un naktīs, bet reģionos tas ir līdz plkst. 22. "Pašgājēji" pārsvarā esot primārās veselības aprūpas pacienti, kuri noslogo lielās universitātes slimnīcas.

Pilotprojekta rezultāti esot viens no iemesliem, kāpēc VM ir jāvērtē un jāskatās, kur saglabāt neatliekamās palīdzības nodaļas, kur steidzamās medicīnas palīdzības punktus, kur palīdzību varēs saņemt visu diennakti, kur būs ārsts, vidējais medicīnas personāls, būs pieejami izmeklējumi, rentgens, laboratorija, elektrokardiograma un ultrasonogrāfija.

Atbilstoši VM iecerēm šā gada oktobrī valdībai tiek iesniegts informatīvais ziņojums sabiedriskajai apspriešanai. Nākamā gada jūnijā plānots pārskatīt stacionāro pakalpojumu profiliem un noteiktas prasības. Slimnīcām tiks dots viens gads prasību ieviešanai. 2027. gada janvārī plānots, ka spēkā stāsies slimnīcām noteiktās prasības. 2028. gadā plānots izvērtēt un precizēt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profilus. Savukārt no 2029. gada janvāra plānots izvērtēt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profilus un veikt izmaiņas slimnīcu tīklā.

Pašvaldību pārstāvji pauda satraukumu par to, kā pacienti, kuri tiks aizvesti uz tālākām slimnīcām, spēs atgriezties mājās, jo šīs ieceres netiek salāgotas ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību. Veselības ministrija pauda cerības, ka pašvaldības iedzīvotājiem varētu nodrošināt transportu, ar ko atgriezties no slimnīcas dzīvesvietā.

Kā vēstīts, oktobra sākumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentētais VM plāns paredz dažādu profilu un līmeņu slimnīcu apvienošanu ekosistēmās.

Parlamentārieši un nozares speciālisti diskutēja par Valsts kontroles veikto stacionārās veselības aprūpes revīziju "Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?". Tostarp VM informēja, ka veselības aprūpes pārvaldības vīzija paredz slimnīcu ekosistēmu izveidi.

Psihiskās veselības ekosistēmā darbotos Nacionālais psihiskās veselības centrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskā slimnīca, slimnīca "Ģintermuiža", Piejūras slimnīca un Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca.

Bērnu veselības sistēmā varētu apvienot Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, pusaudžu resursu centrus un Bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu "Ainaži".

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ekosistēmā iekļautu arī traumatoloģijas profilu, hronisko pacientu aprūpi un pārprofilētu Rīgas 2.slimnīcu. Šajā ekosistēmā būtu arī Liepājas, Ventspils un Jelgavas, kā arī trešā līmeņa slimnīcas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ekosistēma paredz arī dzemdniecības, traumatoloģijas un mājas aprūpes pakalpojumus. Tajā darbotos arī Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Vidzemes un trešā līmeņa slimnīcas.

Savukārt otrā un pirmā līmeņa slimnīcu specializācija būtu traumpunktu un dienas stacionāra pakalpojumi, kā arī paliatīvā aprūpe.

VM plāns paredz, ka vistuvāk dzīvesvietai būtu jāsaņem neatliekamā palīdzība, paliatīvā aprūpe, kā arī ambulatorā aprūpe. Tuvu dzīvesvietai jāsaņem terapijas un aprūpes pakalpojumi, bet tālāk - specializētā palīdzība. Konkrētas izmaiņas slimnīcu tīklā un pakalpojumu grozā sēdē no VM puses neizskanēja.

Vienlaikus deputāti informēti, ka VM plāno pārskatīt neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu tīklu, veikt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profilu pārskatīšanu. Paredzēta arī prasību noteikšana stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un finansējuma modeļa pārskatīšana.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins sēdē atzina, ka Valsts kontrole neiesaka, kādās vietās būtu jāsniedz konkrētie pakalpojumi, jo to nosaka politikas veidotāji. Vienlaikus viņš aicināja vērtēt slimnīcu tīklu, lai pēc pieciem gadiem atkal neatklātos, ka pakalpojumi ir pieejami "tikai uz papīra" un vīzijās.