Mediķu arodbiedrība izsaka neuzticību veselības ministram

Par turpmākajiem soļiem LVSADA lems nākamajā padomes sēdē 16. decembrī. Keris norādīja, ka šobrīd vēl veicami gatavošanās darbi, lai apzinātu turpmāko rīcību - iespējams, jāveic anketēšana un aptaujas, kā arī jāapzina tālākās rīcības varianti, viņš skaidroja.

Arodbiedrība vēros, kā Saeimā virzās valsts budžeta projekts. Keris norādīja, ka gadījumā, ja nepieņem budžetu un krīt valdība, sekošot viens variants, bet, ja valdība savu darbu turpina, tad paredzēts cits rīcības scenārijs. Līdz ar to turpmākie notikumi ietekmēs arī tālākās darbības un to iespējas, klāstīja Keris.

"Šobrīd vēl mazliet pietrūkst informācijas, bet, domāju, ka līdz decembra vidum jau būs pietiekami skaidrs," viņš sacīja. Arodbiedrības vadītājs arī apstiprināja, ka netiek izslēgta protesta iespēja, norādot, ka neuzticības izteikšana ir tikai viens no pirmajiem soļiem.

Jau vēstīts, ka arodbiedrība pieprasa no 2026. gada 1. janvāra palielināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām par 13,5%, bet ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, - par 120 eiro. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.

Ne šogad, ne 2026. gadā valsts neplāno paaugstināt darba samaksu veselības aprūpes nozares darbiniekiem, norāda arodbiedrībā. Tas savukārt draud ar nozares profesionāļu straujāku aizplūšanu no valsts sektora situācijā, kas cilvēkresursu deficīta ziņā jau tā ir kritiska, atzīmē LVSADA.

Kā skaidro LVSADA, pirmajā izlīgšanas komisijas sēdē arodbiedrība aicinājusi VM iesniegt Ministru kabinetam attiecīgu pieprasījumu par papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei un piedāvāja atlikt sarunu turpināšanu, kamēr nav saņemta atbilde no valdības.

Savukārt otrajā izlīgšanas komisijas sēdē VM ziņojusi, ka pieprasījumu valdībai nesniegs. Tā vietā VM piedāvājusi LVSADA kopīgi iesniegt pieprasījumu par darba samaksas paaugstināšanu tad, kad tiks veidots valsts budžeta projekts 2027. gadam (2026. gadā), un ar nosacījumu, ka valdība nebūs aizliegusi ko tādu pieprasīt, skaidro arodbiedrībā.

Tādam piedāvājumam LVSADA nevarējusi piekrist, līdz ar to vienošanās starp strīda pusēm netika panākta. Attiecīgi Izlīgšanas komisijas darbs, pēc tam kad arodbiedrība prasības apmierināšanai uzsāka kolektīvā interešu strīda procedūru, ir noslēdzies bez rezultāta.

Tikmēr VM norādījusi, ka tā apzinoties cilvēkresursu situācijas nopietnību veselības aprūpē, īpaši māsu trūkumu, un atzīst, ka atalgojuma pieaugums ir nozīmīgs faktors speciālistu noturēšanai un piesaistei darba vietām valsts sektorā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Ministrija iestājoties par "mērķtiecīgu un sistemātisku cilvēkresursu stiprināšanu atbilstoši pieņemtajai Veselības darbaspēka attīstības stratēģijai 2025.-2029. gadam, kā arī regulāru dialogu ar arodbiedrību un nozares profesionālajām organizācijām".

VM atgādina, ka ar LVSADA 2023. gadā tika noslēgts Sadarbības memorands par cilvēkresursu stiprināšanu veselības aprūpes nozarē, un 2024. gada 1. janvārī nozarē tika nodrošināts darba samaksas pieaugums.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) ir atzīmējis, ka līdzekļu budžetā arodbiedrības prasību izpildei šobrīd nav. Veselības nozarei nākamā gada budžetā paredzēti papildu 34,5 miljoni eiro, un no plānotā papildu finansējuma lielākā daļa papildu līdzekļu tiks ieguldīti mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanā.

LVSADA apgalvo, ka Ministru kabinets ir radījis valsts budžeta projektu 2026. gadam, kas mazinās valsts konkurētspēju, kaitēs Latvijas ilgtspējai un graus sociālo taisnīgumu. Esošo valsts budžeta projektu apstiprināt nedrīkst, uzskata arodbiedrībā.