Veselības aprūpes praksē ienāk attālinātās konsultācijas Apriņķis.lv
- Autors: Ilona Noriete
Ilze Grauze rēķina, ka viņas praksē, kas apkalpo 1500 pacientu, katru dienu telefoniski tiek sniegtas aptuveni 20 konsultācijas. Foto – no privātā arhīva
Pēdējos gados dažādi elektroniskie pakalpojumi ir kļuvuši par nozīmīgu Latvijas veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļu. Arvien plašāk tiek piedāvātas arī attālinātās konsultācijas, kas pacientiem nodrošina ērtāku un ātrāku piekļuvi speciālistiem. Šādi risinājumi ir īpaši perspektīvi pēkšņu saslimšanu gadījumos, taču veiksmīgi iekļaujas arī plānveida veselības aprūpē. Tie ne tikai samazina gaidīšanas rindas un atvieglo saziņu ar ārstiem, bet nereti arī uzlabo veselības aprūpes nepārtrauktību un nodrošina savlaicīgu ārstēšanas uzraudzību.
Īpaši nozīmīgas attālinātās konsultācijas ir hronisku slimību pacientiem, senioriem un cilvēkiem, kas dzīvo nomaļākās vietās, kur nokļūšana pie ārsta var būt sarežģīta. Ārsti atzīst, ka attālinātās konsultācijas ļauj operatīvāk izvērtēt pacienta veselības stāvokli, savukārt pacienti bieži uzsver attālināto konsultāciju sniegtās ērtības, tostarp laika ietaupījumu, un sajūtu, ka palīdzība ir pieejama tuvāk un ātrāk nekā jebkad iepriekš. Vienlaikus daudzi, jo īpaši vecākās paaudzes cilvēki, joprojām dod priekšroku ārsta apmeklējumam klātienē.
Valsts apmaksā noteikta veida konsultācijas
Kā informē Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, Nacionālais veselības dienests apmaksā ģimenes ārsta, ārsta speciālista, kā arī ārstu savstarpējās attālinātās konsultācijas, piemēram, gadījumos, kad ģimenes ārsts konsultējas ar speciālistu. Izmantojot no valsts budžeta apmaksātas attālinātās konsultācijas, pacients ir atbrīvots no pacienta līdzmaksājuma.
Taču, lai šādas konsultācijas varētu izmantot, ir svarīgi, lai konkrētā ārstniecības iestāde tās nodrošinātu kādā no pieejamajām saziņas platformām. Otrkārt, dažādiem elektronisko pakalpojumu veidiem ir noteikti atšķirīgi apmaksas nosacījumi. Piemēram, attālināta konsultācija pie ģimenes ārsta tiek apmaksāta tikai tad, ja tā ir līdzvērtīga klātienes vizītei un ietver iedzīvotāju veselības veicināšanu, pacienta veselības stāvokļa, slimības vai veselības–slimības robežstāvokļa izvērtēšanu, iesaisti pacienta psihosociālo apstākļu risināšanā, kā arī konsultēšanu ģimenes plānošanas un kontracepcijas jautājumos, izvērtējot topošo vecāku veselību un reproduktīvajai veselībai kaitīgos faktorus.
Ievērojot noteiktus nosacījumus, atsevišķās situācijās pacienta ģimenes locekļi vai bērnu vecāki var saņemt attālinātas konsultācijas arī pie sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem, tostarp psihoterapeita un psihiatra, piemēram, onkoloģisko un reto slimību gadījumos.
Lai noskaidrotu iespējas saņemt konsultāciju, neapmeklējot ārstu klātienē, ir jāvēršas izvēlētajā ārstniecības iestādē un jāinteresējas par konkrētā pakalpojuma pieejamību, jo ne visas iestādes šādu iespēju nodrošina.
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders ir pārliecināts, ka attālinātu konsultāciju sniegšana noteiktos gadījumos uzlabo veselības aprūpes kvalitāti, piemēram, ja ir nepieciešama bieža pacienta uzraudzība, konsultēšana un atgriezeniskās saites nodrošināšana. Medicīniskie e-pakalpojumi palīdz uzlabot arī veselības aprūpes sistēmas pieejamību, it īpaši situācijās, kad pacients dzīvo tālu no ārstējošā ārsta, viņam ir kustību vai pārvietošanās traucējumi vai citi veselības un dzīves apstākļi, kas apgrūtina nokļūšanu pie ārsta.
Vairums pacientu izvēlas klātienes vizītes
Lai noskaidrotu iedzīvotāju paradumus ārstu apmeklēšanā un viņu attieksmi pret attālināto konsultāciju izmantošanu, tika veikta neliela telefonaptauja. Tās rezultāti liecina, ka, neraugoties uz attālināto konsultāciju priekšrocībām, kuras daļa iedzīvotāju jau ir apzinājušies un izmanto, pašlaik vairums pacientu tomēr dod priekšroku ārsta apmeklējumam klātienē.
Lielākā daļa aptaujāto atzina, ka attālinātās konsultācijas neizmanto. Tam ir dažādi un katram atšķirīgi iemesli – piemēram, kāds stāstīja, ka vajadzības gadījumā izstāv rindu pie ģimenes ārsta, saņem nepieciešamos nosūtījumus un pēc tam dodas uz nozīmētajiem izmeklējumiem vai konsultācijām pie speciālistiem. Šāds process viņam ir ierasts, un vajadzība pēc attālinātām konsultācijām nerodas.
Savukārt citam pieredze ir pavisam citādāka. Tā, piemēram, Sandra no Saulkrastiem (ņemot vērā spēkā esošās personu datu aizsardzības prasības, visi intervēto vārdi ir mainīti) uzskata, ka ir vesela, tādēļ pie ārsta dodas reti. Gan viņa, gan visa viņas ģimene nodarbojas ar ziemas peldēšanu un ik dienu visa gada garumā dodas peldēties jūrā. Sandra ir pārliecināta, ka šāds dzīvesveids norūda organismu un stiprina veselību. Situācijās, kad tomēr ir nepieciešams nedaudz uzlabot pašsajūtu, viņa izvēlas zāļu tējas.
“Protams, periodiski dodamies pie ģimenes ārsta, lai veiktu ikgadējās apskates vai profilaktiskas pārbaudes. Tad visu darām klātienē un izpildām ārsta norādījumus – nododam asins analīzes un veicam citus nepieciešamos izmeklējumus. Peldēšanās jūrā savukārt ir lielisks veids, kā uzturēt labu veselību, – tā sniedz prieku, uzlabo asinsriti un dod enerģiju visam ķermenim. Cenšamies dzīvot harmonijā ar dabu un mazāk domāt par ārstiem un zālēm,” stāsta Sandra.
Arī Mārīte, kura dzīvo Saulkrastos, par attālinātām konsultācijām nav aizdomājusies un pie ārstiem dodas tikai klātienē. Tādu pašu praksi piekopj Anita no Jūrmalas, kuras mazbērni dzīvo Garciemā. Lai gan Anita ir kundze gados un ar gadiem parādījušās dažādas veselības problēmas, ne viņa pati, ne mazbērni neizmanto attālināto pakalpojumu iespējas un pie ārsta vienmēr dodas personīgi.
Līdzīgi rīkojas arī Jānis, gados vecāks kungs no Baložiem. Ja ir nepieciešama ārsta palīdzība, viņš pie ārsta dodas saviem spēkiem. Jānis uzsver, ka viņam ir laba ģimenes ārste, tāpēc ar veselības problēmām izdodas veiksmīgi tikt galā.
Citi izmanto attālinātās saziņas priekšrocības
Ināra no Baldones ir saņēmusi telefonisku psihoterapeita konsultāciju un ar rezultātu ir apmierināta. “Savā ziņā ir pat labi, ka varu konsultēties attālināti. Tas ļauj brīvāk un drošāk runāt, jo nav jāskatās ārstam acīs un nav jāuztraucas par savu izskatu vai uzvedību. Līdz ar to nerodas lieks stress, kas traucē koncentrēties uz sarunas būtību,” viņa stāsta.
Arī Ingrīda no Baložiem, kuras ģimenē aug divi bērni, izmanto attālināto konsultāciju sniegtās iespējas, galvenokārt saistībā ar bērnu veselību. “Tā kā ar ģimenes ārstu “WhatsApp” ir grūti sazināties, nereti vieglāk ir vērsties pie kāda cita mediķa, piemēram, pazīstama speciālista. Ir ārsti, kas atstāj savus kontaktus pacientiem, lai vajadzības gadījumā viņi varētu piezvanīt. Šāda iespēja dažkārt ļoti palīdz, jo ģimenes ārstiem ir noteikts darbalaiks, un, ja kas notiek dienas otrajā pusē, savu ārstu nemaz nav iespējams sazvanīt,” stāsta Ingrīda.
Gundega dzīvo Mārupē kopā ar vīru un meitas ģimeni, kurā aug divgadīgs bērns. “Mēs maz slimojam, taču, ja ir nepieciešama ārsta konsultācija, norīkojums vai cita palīdzība, visbiežāk vēršamies nevis tieši pie ģimenes ārsta, bet pie viņa praksē strādājošā ārsta palīga. Ar viņu var gan sazvanīties, gan sarakstīties un noskaidrot, kas konkrētajā brīdī vajadzīgs. Ārsti ir atsaucīgi, un līdz šim nekādu sarežģījumu nav bijis,” viņa atzīst.
Ārste dalās savā pieredzē
Ģimenes ārste Ilze Grauze strādā Mārupes novada Piņķos, kur pacientus pieņem ārstu privātpraksē “Svīre Plus”. Atkarībā no vajadzības un iespējām pacienti var izvēlēties gan klātienes vizīti, gan konsultāciju pa telefonu.
“Nereti zvana cilvēki, kas ir pierakstījušies uz izmeklējumu, un tā laiks jau ir teju pienācis, bet viņi vēl nav paguvuši apmeklēt ģimenes ārstu. Tāpēc vēršas pie mums, lai saņemtu nosūtījumu uz konkrēto izmeklējumu. Gadās arī situācijas, kad pacienti lūdz steidzamu palīdzību brīžos, kad kaut kas pēkšņi ir noticis. Tomēr tie pārsvarā ir izņēmumi, un plānveida jautājumus cenšamies risināt klātienē. Arī attālinātās konsultācijas vienmēr tiek dokumentētas un noformētas oficiāli – tas nav tikai telefona zvans,” skaidro ārste.
Ģimenes ārste atzīst, ka pacienti attālināto konsultāciju iespējas izmanto visnotaļ aktīvi. “Patlaban jau ir pusseptiņi vakarā, bet es joprojām zvanu pacientiem. To daļēji nosaka arī pašreizējā situācija – šobrīd ļoti aktīvi telefoniski konsultējam pacientus ar gripas simptomiem. Atveram viņiem darbnespējas lapu, attālināti izrakstām pretgripas medikamentus, lai viņi var sākt ārstēties. Lai mazinātu infekcijas izplatību, kas visbiežāk notiek slimības sākuma posmā, aicinām pacientus uz klātienes apskati, kad slimības akūtā fāze ir garām. Tieši tāpat rīkojamies arī Covid-19 infekcijas gadījumā – aicinām veikt testu mājās un pēc pāris dienām nākt atrādīties.”
Attālinātās konsultācijas tiek sniegtas arī pacientiem ar hroniskām slimībām, kuriem nepieciešams izrakstīt ikdienas medikamentu devas. Arī šāda veida sarunas tiek dokumentētas. Vaicāta par attālināti sniegto konsultāciju apjomu, Ilze Grauze lēš, ka viņas praksē, kas apkalpo 1500 pacientu, katru dienu telefoniski tiek sniegtas aptuveni 20 konsultācijas.
Tas liecina, ka cilvēki pakāpeniski arvien vairāk sāk izmantot šo pakalpojuma veidu, un daudziem tas var kļūt īpaši noderīgs. Lai arī attālinātās konsultācijas nav piemērotas gadījumos, kad ārstam ir nepieciešams pacientu apskatīt klātienē vai veikt kādas noteiktas manipulācijas, gana bieži šādas vajadzības nerodas, un attālinātā konsultācija kļūst par piemērotu risinājumu. Tādēļ nākotnē moderno inovāciju loma veselības aprūpē, visticamāk, tikai pieaugs, un būtu vērtīgi turpināt attīstīt un paplašināt dažādus medicīniska rakstura e-pakalpojumus.

Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
#SIF_MAF2025

