Arī krist ir jāmācās Apriņķis.lv
- Autors: Sarmīte Feldmane
Foto - arhīvs
Ziemā dažkārt jābrien pa kupenām, citreiz jāiet pa slidenu ielu vai pagalmu. Nemaz ne tik reti kājas sapinas, nedroši spertais solis kļūst liktenīgs, un gājējs nokrīt. Kritiena riski ir saistīti ne tikai ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sniegu, ledu, ietvju stāvokli, apgaismojumu, bet paša cilvēka spēju noturēt līdzsvaru.
Kā saglabāt līdzsvaru slidenā laikā un kā rīkoties, ja gadās krist, padomus dod Veselības centru apvienības Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas dienesta vadītāja Guna Vītoliņa un “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Juta Namsone.
Līdzsvara izjūtu var trenēt!
Vislabāk, ja līdzsvara un koordinācijas vingrojumus ierāda fizioterapeits un pārliecinās, ka turpmāk tos patstāvīgi un pareizi cilvēks pats var veikt mājās. Lieki teikt, ka īpaši noderīgi šie vingrojumi ir senioriem, turklāt tos var veikt, arī sēžot uz krēsla. Tāpat ir noderīgi patrenēties pareizi krist. Statistika liecina – pēc gūžas kakliņa lūzuma mirst katrs otrais pacients.
Kā iemācīties krist?
Ārste Guna Vītoliņa skaidro: “Trenējieties, krītot gultā vai izvilktā dīvānā! Nedaudz iešūpojoties, jākrīt uz priekšu ar izstieptām rokām, lai rokas saņem galveno triecienu. Pat ja, šādi krītot dabā, tiks gūta rokas trauma, sekas jebkurā gadījumā nav tik bīstamas un nopietnas, kā krītot atpakaļ un savainojot galvu. Jāatceras, ka krist uz sāniem arī nav labākais risinājums, jo pastāv gūžas kakliņa lūzuma risks.
Tāpat jāņem vērā, ka liekais svars tikai šķietami veido amortizējošu slāni – traumas un bīstamus lūzumus vienlīdz bieži gūst gan slaidie, gan cilvēki ar lieko svaru, turklāt arī viņiem kauli mēdz būt trausli, bet lielās ķermeņa masas dēļ trieciens pret zemi ir daudz spēcīgāks.”
Ārste norāda, ka lielākoties krītam tādēļ, ka summējas vairāki riska faktori, tā palielinot kritiena iespējamību. Cilvēkiem, kuriem jau ir kādi riska faktori, slidenā laikā ar tiem īpaši jārēķinās.
“Piemēram, cilvēki gados nereti pārvietojas, tipinot maziem solīšiem, taču galva bieži vien iet pa priekšu, augums ir saliecies, un tā izveidojas krišanas poza, no kuras maksimāli vajadzētu izvairīties,” saka ārste un uzsver: “Līdzsvara un koordinācijas vingrojumi palīdz noturēt ķermeņa gravitācijas centru tādā stāvoklī, kas uzlabo līdzsvaru, tā aizkavējot kritienus. Regulāri vingrojot, mainās ne tikai stāja, bet arī gaita: solis kļūst garāks, stabilāks, vieglāk ir mainīt iešanas virzienu.”
Tāpat ārste atgādina, ka slidenā laikā ir būtiski nēsāt apavus ar protektoriem.
