Aptauja: 27% smēķētāju mēdz izmest cigarešu izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% smēķētāju mēdz izmest cigarešu izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā, tā cenšoties nepiegružot vidi, taču 8-9% izsmēķi nereti nomet zemē vietās, kur jau ir piegružots vai tuvumā nav atkritumu tvertnes, liecina ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma "Zaļā josta" un konsultāciju kompānijas "AC Konsultācijas" veiktās aptaujas rezultāti. 68% respondentu norādījuši, ka gadījumā, ja tuvumā nav atkritumu tvertnes, viņi visbiežāk nesmēķē vai savāc izsmēķus un aiznes tos līdz atkritumu tvertnei.
Aptaujas rezultāti atklāj, ka izsmēķus tiem nepiemērotās vietās, piemēram, notekā, smiltīs vai sniegā, biežāk atstāj vīrieši. Šo faktu apstiprinājis 41% no aptaujātajiem vīriešiem un 24% no aptaujātajām sievietēm. Arī cilvēki, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību, biežāk norāda, ka mēdz izmest izsmēķus tiem nepiemērotās vietās.
"Katrs vidē vai ūdens aprites sistēmā nonākušais izsmēķis ir liela problēma, jo tas satur kaitīgas vielas – smēķēšanas laikā cigaretes filtrs absorbē vairāk nekā 4000 kaitīgo savienojumu. Nonācis dabā, tas sadalās mikroplastmasas šķiedrās aptuveni 15 gadus, turpinot šajā laikā piesārņot vidi un radīt riskus augsnes auglībai un cilvēka veselībai," brīdināja "Zaļās jostas" vides izglītības vadītāja Aija Caune.
Viņa norādīja, ka ne visi aptaujātie smēķētāji apzinās tabakas izstrādājumu filtru kaitīgo ietekmi uz vidi – apgalvojumam, ka izsmēķi satur videi kaitīgas vielas, ir bīstami augiem un dzīvniekiem, aptaujā piekrita 86% respondentu. Vienlaikus gandrīz visi aptaujātie jeb 96% piekrita apgalvojumam, ka izsmēķi piegružo vidi, rada netīrību un ir neestētiski.
Latvijas Universitātes Socioloģijas nodaļas profesore Aija Zobena uzsvēra, ka svarīgs nosacījums videi draudzīgu uzvedības modeļu stiprināšanā ir atbilstošas infrastruktūras izveidošana – 66% no aptaujātajiem norādījuši, ka izmest izsmēķus tiem paredzētajās vietās biežāk motivē tas, ka atkritumu urna ir viegli pamanāma un atrodas tuvu.
Vides izglītības fonda pārstāve Ilze Grēvele informēja, ka augstākais smēķēšanas atkritumu piesārņojums Latvijas piekrastē ir tieši Rīgas pilsētas pludmalēs, tai skaitā oficiālajās peldvietās. Viņasprāt, situācijas uzlabojumi vietējā līmenī meklējami kombinētos risinājumos – svarīga ir ne tikai tabakas izstrādājumiem paredzētās infrastruktūras uzlabošana un kontroles pasākumi, bet arī aktīva iedzīvotāju izglītošana.
Jau iepriekš vēstīts, ka smēķētāju īpatsvars Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā – statistikas aģentūras “Eurostat” 2019. gadā apkopotie dati liecina, ka cigaretes ikdienā lieto 24,9% iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem. Vairāk smēķē tikai Ungārijā, Grieķijā, Turcijā un Bulgārijā.