Līdz novembra beigām plānots izstrādāt ornitologu vadlīnijas vēja elektrostaciju attīstībai

Trešdien notikušajā konferencē "Putni un VES attīstība. Kā rast labāko risinājumu?" tika iztirzātas Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošā pētnieka Jāņa Priednieka vadībā topošās vadlīnijas putnu aizsardzībai un vēja elektrostaciju attīstībai Latvijā - "Vēja parki un putni - metodika ietekmju izvērtēšanai un risku karte".

Vadlīniju mērķis ir izstrādāt standartizētu metodiku putnu ekspertu atzinumu sagatavošanai vēja parku potenciālo ietekmju uz putniem būtiskuma novērtēšanā, kā arī risku zonējuma karti Latvijas teritorijai saistībā ar putnu koncentrēšanās vietām migrāciju periodos vai īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošanu.

Vadlīnijas plānots pabeigt novembra beigās, līdz tam paredzot dokumenta apspriešanu vispirms ornitologu vidē, secīgi - arī ar plašāku sabiedrību. 

Šobrīd vadlīnijas paredz aplūkot ietekmi uz 91 aizsargātu putnu sugu, izstrādāt riska karti visai Latvijas teritorijai, ņemot vērā pieejamo informāciju par aizsargājamo sugu izplatības blīvumu.

Vadlīnijās iespēju robežās tiek apskatīta Eiropas Savienības valstu prakse, tiek uzsvērta nepieciešamība vērtēt dažāda veida vēja elektrostaciju ietekmi - gan sadursmju risku, gan ietekmi uz putnu dzīvesvietas izvēli un ikdienas migrācijas paradumiem.

Priednieks norāda, ka konferencē izskanēja pārliecība, ka tuvākajos trīs līdz piecos gados Latvijā var izbūvēt līdz 200 sauszemes turbīnām, tādēļ svarīgi, lai attīstības process būtu pārredzams un pakāpenisks, kas ļautu izsvērt daudzus ietekmes faktorus sistemātiski.

"Ornitologi pastiprināti pievērš uzmanību tām teritorijām, piemēram, Kurzemes piekrastei, kur salīdzinoši mazā teritorijā cieši plānots izvietot lielu skaitu ar turbīnām 250 - 300 metru augstumā, kas radītu būtisku ietekmi uz migrējošajiem, kā arī mežā dzīvojošiem putniem un citām mežā dzīvojošajām sugām," pauž Priednieks.

Latvijas vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs norāda, ka vadlīnijas un risku karte iezīmēs skaidrāku vīziju par vietām, kur vēja parku attīstība nav pieļaujama, tādējādi aiztaupot attīstītāju laiku, pētot šīs teritorijas.

Vienlaikus Nāburgs aicina dokumentu veidot kā rekomendāciju kopumu, lielāku svaru piešķirot teritoriju ietekmes uz vidi novērtējumam, kurā tiek apzinātas visas iespējamas ietekmes ar lielāku detalizācijas pakāpi, ņemot vērā gan normatīvos aktus, gan labākās pieejamās starptautiskās prakses.