Pētījums: trešdaļa Latvijas veikalos pieejamā iepakojuma nav kvalitatīvi pārstrādājama
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Kā liecina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” veiktā pētījuma dati, kurā analizētas vairāk nekā 3000 dažādas plastmasas vai plastmasu saturošas iepakojuma vienības, Latvijas veikalu plauktos 13% pieejamā iepakojuma pārstrāde ir sarežģīta vai nav iespējama. Savukārt uz 22% iepakojumu to materiāla veids nav norādīts, kas padara to grūtāk identificējamu, lai novirzītu attiecīgai pārstrādei.
Pēc pēdējiem Valsts vides dienesta datiem, Latvijas tirgū 2022. gadā tika laistas vairāk nekā 47 000 tonnas plastmasas iepakojuma, no kurām 24 000 tonnas tika savāktas un novirzītas pārstrādei vai siltuma enerģijas iegūšanai. 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, nosakot papildu maksājumu valstij no ražotājiem un tirgotājiem par plastmasas iepakojumu, kas nav pārstrādāts vai reģenerēts.
Kā vienu no lielākajām problēmām pētījuma autori min dažādus iepakojuma materiālus, kas tiek izmantoti vienas preču vai produktu vienības iepakošanai, piemēram, plastmasas trauks ar uzlīmētu etiķeti vai kartona apliku un aizkausējamu alumīnija folijas vāku. Tā kā katram no šiem materiāliem ir savs pārstrādes veids, šādi kombinēti iepakojumi ir grūti pārstrādājami.
Apmēram 11% preču un produktu ir iepakoti dubultajā iepakojumā, kas nekādi neietekmē produkta funkcionalitāti un ir paredzēts tikai noieta veicināšanai. Tikpat bieži iepakojuma tilpums ir pārlieku liels un nepietiekami piepildīts, radot lieku iepakojuma atkritumu apjomu. Lielai daļai iepakojumu plašu virsmas laukumu klāj krāsaina apdruka, kas nesniedz informāciju, bet ir paredzēta pircēja “acu skata pievilināšanai”. Krāsu apdruka apgrūtina pārstrādi, jo apdrukai izmantots cits materiāls nekā pašam iepakojumam. Sakārtotākā un vienveidīgākā iepakojuma grupa šobrīd ir bezalkoholisko dzērienu iepakojums.
Pētījuma autori norāda – Latvijas tirgū ir daudz iepakojuma risinājumu, kurus būtu iespējams optimizēt, rezultātā mazinot iepakojuma apjomu. Lielāko iepakojuma grupu – 25% – veido polipropilēna (PP) iepakojums, kurā ietilpst dažādi PP iepakojuma veidi. Otra lielākā grupa (22%) ir iepakojumi, uz kuriem nav norādīts iepakojuma veids. Salīdzinoši liela grupa (13%) ir pārstrādei sarežģīti iepakojuma materiāli, kas sastāv no vairākiem slāņiem. Tam seko PET iepakojumu grupa – 12%, galvenokārt pudeļu iepakojums, kas Latvijā ir salīdzinoši labi pārstrādājams.
LBTU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja, Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Sandra Brasava-Muižniece norāda, ka likumdevējiem būtu jānosaka vienotas stingras un realizējamas iepakojumu marķēšanas prasības, taču vienlaikus jāpatur prātā, ka katrs iepakojuma aprites ciklā iesaistītais, sākot no iepakojuma izejvielu izstrādes, iepakojuma ražošanas, produktu un preču pakošanas līdz tirdzniecībai, iegādei, lietošanai, iztukšošanai un atkritumu pārstrādei, var sniegt savu ieguldījumu aprites cikla īstenošanas realizācijā..