Siguldas pašvaldība ieviesīs Valsts kontroles rekomendācijas pašvaldības mežu apsaimniekošanas uzlabošanai

Siguldas novada pašvaldība ir saskaņojusi VK ziņojumu un iepazinusies ar ieteikumiem, kas tiks ieviesti paredzētajos termiņos. Visos jautājumos, kuros pašvaldība ar VK bija viedokļu atšķirības, tika panākta vienošanās.

"Pašvaldība augsti novērtē VK darbu un sadarbību, saņemtie rezultāti, ziņojums un izstrādātie ieteikumi palīdzēs uzlabot pašvaldības mežu apsaimniekošanu," norāda Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis (LZP).

Ieteikumi Siguldas novada pašvaldībā ir saistīti ar apsaimniekošanas darbību pilnveidošanu dažos jautājumos. Piemēram, VK norāda uz nepieciešamību izstrādāt novada mežu apsaimniekošanas plānu. Pašvaldība to ieplānojusi darīt, lai gan saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos par meža apsaimniekošanas plānu noteikto meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums izstrādāt plānu un to apstiprināt gada laikā pēc meža iegūšanas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, ja kopējā apsaimniekojamā meža platība pārsniedz 10 000 hektāru. Siguldas novada pašvaldībai nav obligāti jāizstrādā šis plāns, jo pašvaldībai ir aptuveni 700 hektāru meža.

VK vērtējusi mežu apsaimniekošanu no peļņas gūšanas viedokļa, bet Siguldas pašvaldībā uzskata, ka jāsaimnieko tā, lai ne tikai iegūtu maksimālo peļņu no mežu īpašumiem, bet arī rūpētos par dabas aizsardzību un saglabātu bioloģisko daudzveidību mežos, respektējot sabiedrības intereses. Tas pārskatā netika vērtēts, norāda pašvaldības vadītājs.

Siguldas novadā inventarizēti aptuveni 94% mežu un arī turpmāk paredzēts veikt gan no jauna inventarizējamo platību inventarizāciju, gan arī veikt inventarizācijas mežiem, kuriem inventarizācijas derīguma termiņš tuvojās beigām. Inventarizācijas tiek veiktas ar pieejamo budžetu un izvērtējot prioritātes.

Saldus novada domes izpilddirektors Kristaps Osis norāda, ka daudzos gadījumos revīzijas ziņojuma projektā ietvertie secinājumi un kopsavilkumi izdarīti, neņemot vērā faktisko īpašumu piederību pašvaldībai un tās tiesībām rīkoties konkrētajā īpašumā. Piemēram, situācijās, ja īpašums ir atsavināts, izbeigtas lietošanas tiesības vai notiek tiesvedības process par īpašuma izmantošanas tiesībām un tamlīdzīgi.

Saldus novada pašvaldība pauž nožēlu, ka šajā VK revīzijā netika ietverti jautājumi, kas skar īpašuma tiesību sakārtošanu, lai pilnvērtīgi plānotu gan pašvaldības līdzekļus, gan resursu skaidri nosakāma apjoma īpašumiem.

Būtiskāko neizpratni pašvaldībā radīja VK ziņojumā paustā pozīcija, ka, neskatoties uz valstī ieviesto dažādu jomu vērtētāju sertifikāciju un pašvaldību obligāto pienākumu nodrošināt šādu ārējo speciālistu piesaisti, lai veiktu vienu vai citu darījumu, pašvaldībām ir jānodrošina kapacitāte un papildus profesionāļi, kas spētu izvērtēt šo speciālistu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Saldus novada pašvaldība aicina VK jautājumu par speciālistu veikto pakalpojumu, kvalifikāciju un atbildību vērst nevis pakalpojuma saņēmējiem, bet gan uz vāja vai nepietiekoši kompetenta pakalpojuma sniedzējiem.

Osis atgādina, kā VK revīzijas ziņojumā atzīts, ka Saldus novada pašvaldībā tiek domāts un strādāts, lai kvalitatīvi pārvaldītu tās rīcība esošos meža īpašumus. Līdzīgi kā citās pašvaldībās, nenoliedzami būtu lietderīgi, ja šai jomai varētu piešķirt vairāk cilvēkresursus un līdzekļus. Diemžēl, pašvaldībām ir neskaitāmas jomas un katru gadu, veidojot kārtējā gada budžetu, ir liels izaicinājums ar ierobežotiem līdzekļiem nodrošināt visu pašvaldības īpašumu ideālu pārvaldību, nesamazinot iedzīvotāju tiesības saņemt gan primāros pakalpojumus - izglītību, sociālo palīdzību, komunālo pakalpojumu pieejamību, ceļus, gan ne tik kritiski nepieciešamos, bet sabiedrības veselībai un attīstībai nepieciešamos pakalpojumus - kultūru, sporta aktivitātes un infrastruktūru, bibliotēkas un citus.

"Piekrītam atsevišķiem VK izdarītajiem secinājumiem un ņemsim tos vērā, organizējot turpmākās darbības pārvaldot pašvaldības meža īpašumus," norāda Saldus novada izpilddirektors.

Jau ziņots, ka pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secina VK.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

"Tautā ir zināms un plaši lietots teiciens, ka mežs ir Latvijas zaļais zelts, taču mežs par tādu kļūst vien tad, ja to pareizi apsaimnieko," norāda Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.