"Latvijas Zaļais punkts" pašvaldībām piešķīris 172 izsmēķu urnas
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
“Latvijas Zaļais punkts” ar ražotāju atbildības sistēmas dalībnieku finansiālu atbalstu kampaņas “Izsmēķis – mīna ar laika degli” ietvaros piešķīris 43 pašvaldībām 172 izsmēķiem paredzētas atkritumu urnas, vienlaikus atgādinot, ka izsmēķus drīkst izmest jebkurā nešķiroto atkritumu tvertnē, kas tostarp plaši pieejamas publiskai lietošanai.
ašvaldību uzdevums ir nodrošināt tvertņu izvietošanu un pēc tam arī apsaimniekošanu, tostarp atbilstoša tehniskā stāvokļa uzturēšanu. Atkritumu urnu trūkumu kā galveno iemeslu, kāpēc izsmēķi netiek izmesti atkritumu urnās, bet gan nomesti, kur pagadās, min 52% smēķētāju Latvijā, liecina “Latvijas Zaļā punkta” aptaujas dati.
Latvijā ik gadu pārdod divus miljardus tradicionālo cigarešu. Katra cigarete ir aprīkota ar filtru, kas sver 0,02 gramus. Pēc cigaretes izsmēķēšanas pāri paliek izsmēķis – cigaretes filtrs, kas smēķēšanas procesā ir piesūcies ar svinu, arsēnu, benzolu un citām cilvēka veselībai un videi toksiskām vielām. Tātad pāri paliek ap 400 tonnu indīgu izsmēķu gadā. Liela daļa no tiem nekad nenonāk atkritumu poligonā, bet gan tiek nomesti, kur pagadās, – uz ielas, parkos, mežos, pludmalēs, kaut arī 85% smēķētāju piekrīt, ka izsmēķi rada vides piesārņojumu.
Izsmēķus drīkst izmest arī pašvaldībās līdz šim izvietotajās publiskajās atkritumu urnās, kā arī parastās nešķiroto sadzīves atkritumu tvertnēs, pirms tam cigareti rūpīgi nodzēšot. Izsmēķus nedrīkst izmest nevienā no šķirotajiem atkritumiem paredzētajiem konteineriem.
Šobrīd izsmēķu savākšanas mērķis nav pārstrāde otrreizējās izejvielās, jo atbilstošas pārstrādes tehnoloģijas pagaidām nav. Tie nav ne papīrs, ne vate, ko varētu vienkārši pārstrādāt. 98% izsmēķa sastāv no celulozes acetāta, kas dabā nesadalās. Toties izsmēķi lieti noder siltumenerģijas iegūšanai, tos sadedzinot, kas notiek ar lielāko daļu pilsētas publisko atkritumu urnu satura.