"Augstsprieguma tīkls" apakšstacijās Rīgā un Mārupē veidos pilsētas pļavas

Veiksmīgi īstenojot šo pilotprojektu, AST vērtēs iespēju pilsētas pļavas veidot arī citās apakšstacijās visā Latvijā.

AST vides inženiere Dace Svaža akcentē, ka šobrīd apakšstaciju "Bišuciems" un "Stīpnieki" teritorijas tiek sagatavotas pilsētas pļavu izveidei. Atbilstoši LDF ekspertu ieteikumiem, pēc diviem līdz trim gadiem teritorijās varēs sēt Latvijas ainavai raksturīgās augu sugas.

AST norāda, ka gan Latvijā, gan arī pasaulē dabisko pļavu platības samazinās - pirms simt gadiem dabiskās pļavas klāja 30% Latvijas teritorijas, bet šobrīd tās veido 0,9%. Dabisko pļavu kopējā platība, pēc projekta "Dabas skaitīšana" rezultātiem, aizņem aptuveni 60 000 hektāru.

Samazinoties dabisko pļavu platībām, vienlaikus pieaug urbāno teritoriju loma dabas daudzveidības saglabāšanā. Pilsētas pļavas kļūst par vietējo savvaļas augu patvēruma vietām, piesaista apputeksnētājus, nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus - ūdens attīrīšanu, gaisa uzlabošanu, temperatūras regulāciju un lietusūdens uztveršanu un attīrīšanu, kā arī bagātina pilsētas ainavu, pauž AST pārstāvji.

AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis norāda, ka uzņēmuma pamatdarbības fokusā ir elektroenerģijas pieejamība, investējot elektroenerģijas pārvades sistēmas uzturēšanā un attīstībā, tostarp pieslēdzot tīklam atjaunojamos energoresursus. Vienlaikus uzņēmums arī raugās, lai visos ikdienas procesos tā darbība atbilst ilgtspējas principiem, tostarp veicinot vides ilgtspējas mērķu sasniegšanu.

"Pilsētas pļavu projekts ir viens no piemēriem, kā, īstenojot izmaiņas apakšstaciju apsaimniekošanā, varam sniegt papildu pievienoto vērtību apkārtējai videi," pauž Irklis.

Jau ziņots, ka AST koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 234,48 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 33,2% mazāk nekā 2022.gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 36,7% un bija 10,235 miljoni eiro.