Rosinājumu atvieglot koku ciršanu ārpus meža ZM virzījusi bez konsultēšanās ar vides ekspertiem

Līdz šai nedēļai noritēja publiskā apspriešana par noteikumiem, kas būtiski mainīs koku ciršanas kārtību teritorijās ārpus meža, pamatā - pilsētās un ciemos.

Kā vēstīja "De facto", vides eksperti par to uzzinājuši nejauši, lai arī bijušas aizdomas, ka izmaiņas varētu kādā brīdī parādīties.

"Ne arboristi, ne Dendrologu biedrība, pat ne pašvaldību darbinieki, kas reāli strādā ar koku ciršanas noteikumiem, nezināja. Nu tā, ja tu speciāli katru dienu neej Valsts kancelejas izsludinātajos grozījumos iepazīties ar normatīviem. Vienkārši nebija šīs informācijas," raidījumam sacīja Latvijas Kokkopju-arboristu biedrības valdes loceklis Gvido Leiburgs.

Ceļš līdz noteikumiem gan esot bijis garš. Pirms gada Ekonomikas ministrija sagatavojusi plānu administratīvā sloga samazināšanai nekustamo īpašumu attīstītājiem. Tur piedalījušies pārstāvji no valsts iestādēm un biznesa vides, tostarp būvnieki un "Latvijas valsts ceļi".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka koku ciršanas kārtības vienkāršošana ir nepieciešama ātrākai biznesa projektu virzībai. "Tā ir cīņa par vienu koku, tas nav stāsts par dabas aizsardzību. Tas ir vairāk politisks stāsts," raidījumam teica Valainis.

Galīgo noteikumu versiju izstrādāja ZM, balstoties aptaujāto pašvaldību ierosinājumos. Viena no būtiskākajām izmaiņām paredz atļaut bez pašvaldības saskaņošanas cirst daudz resnākus kokus - esošo 20 centimetru (cm) vietā līdz 35 cm diametrā. ZM Meža departamenta vecākā eksperte Lelda Pamovska nevarēja paskaidrot, kāpēc palielinājums ir tieši tāds, bet pieļāva, ka tas varētu arī mainīties.

Ministrijai neesot datu par to, cik koku gadā vispār izcērt ārpus meža, kur nu vēl specifiski diametrā no 20 līdz plānotajiem 35 cm. Zināms, ka pirms diviem gadiem pašvaldības izskatīja 8637 iesniegumus par koku ciršanu. No tiem 1311 vērtēja Dabas aizsardzības pārvalde. Ministrija pieļauj, ka pēc izmaiņām iesniegumu skaits varētu samazināties pat par trešdaļu.

"Mēs saņemsim, protams, oficiāli šos iebildumus, bet es zinu, ka dabas aizsardzības organizācijām nepatīk šī pieeja. Tās vēlas saglabāt šo birokrātiju un nedzird tos argumentus, ko saku es. Ka laukos jau šobrīd cilvēki saudzē kokus, un tāpat cilvēki varētu rīkoties arī pilsētā," komentēja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Lai arī koku ciršanas noteikumus mīkstina pašvaldību dēļ, lielākā no tām - Rīga - izsakās noraidoši, pirmkārt, daudzu perspektīvu koku iespējamās nociršanas dēļ, otrkārt, pašvaldībai būs jāmaina vietējas nozīmes aizsargājamo koku saraksts. Turklāt Rīga ir aplēsusi, ka izmaiņu dēļ būtiski saruks naudas apjoms, ko tā saņem par izcirstajiem kokiem un iegulda jaunu apstādījumu veidošanā. Zaudējumu atlīdzību kopējais apjoms varētu samazināties pat par 90% jeb 300 000 eiro, jo grozījumu autori plāno mainīt zaudējumu atlīdzības principu.

"Ja rīt stātos spēkā šie grozījumi, tad mums turpmāk būtu koku skaita ziņā jāsaskaņo tikai 10% no visiem kokiem, kuru ciršanu mēs saskaņojam šobrīd," minēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Koku novērtēšanas nodaļas vadītājs Viesturs Freimanis.

Pret resnāku koku brīvu ciršanu iestājas Dabas aizsardzības pārvalde un atgādina par pārkāpumu procedūru, kas uzsākta pret Latviju saistībā ar nepietiekamu lapkoku praulgrauža aizsardzību. Šis kukainis mīt vecos platlapju kokos. "Sanāk, no vienas puses, mēs cenšamies šo pārkāpumu procedūru novērst un uzlabot vecu koku aizsardzību. No otras puses, mēs ļaujam vecākus kokus izcirst," raidījumam teica DAP ģenerāldirektores vietnieks Andris Širovs.

Vides organizācijas iebilst arī pret priekšlikumu atļaut īpašniekiem brīvi cirst kokus slēgtā privātā teritorijā, piemēram, pagalmā, neatkarīgi no celma caurmēra. ZM pārstāve Pamovska to pamato, skaidrojot, ka arī cilvēka labbūtība viņa privātajā pagalmā ir nozīmīga. "Ja tas koks patiešām cilvēkam traucēs, tad viņš darīs visu, lai no tā koka tiktu vaļā. Ar administratīvo slogu, ar normatīvo aktu spiest cilvēkam domāt par to, kā no tā koka varbūt ar nelikumīgiem līdzekļiem tiktu vaļā, tas arī nav labi," apgalvo ZM pārstāve.

Kokkopju-arboristu biedrības valdes loceklis Gvido Leiburgs uzskata citādi - katrs koks iekšpagalmā esot svarīgs, tāpēc "vajag to mazo administratīvo bremzīti," kas liekot aizdomāties, vai tiešām vajag cirst konkrēto koku.

Līdzīgu principu - ļaut cirst bez liekas saskaņošanas - ZM attiecina arī uz ceļmalām un alejām, kur kokus varēs pēc saviem ieskatiem nocirst autoceļa īpašnieks. Iepriekš ne reizi vien šādi apturēta ainavisku aleju izciršana. Būvniekiem grib ļaut, nevaicājot pašvaldības viedokli, cirst kokus arī putnu ligzdošanas laikā - no aprīļa vidus līdz jūnija beigām. Savukārt pašvaldībām plāno ļaut arī pašām izlemt, vai tās vēlas rīkot publisko apspriešanu pirms koku izciršanas ārpus meža.

Kā uzskata Latvijas Dabas fonda eksperte Lelde Eņģele, šajā administratīvā sloga mazināšanas procesā sākotnēji un līdz šim ir dominējušas tieši ekonomiskās intereses, bet novārtā palikušas sabiedrības kopīgās intereses patīkamai dzīves videi pilsētā un ciemos, kā arī dabas daudzveidības un kvalitātes intereses. Viņasprāt, ir ļoti svarīgi visas minētās intereses saprātīgi saskaņot, izvērtēt.

ZM sola vēl precizēt grozījumu redakciju, taču zemkopības ministrs ir apņēmības pilns virzīt jaunos noteikumus izskatīšanai valdībā jau šopavasar.

Kā ziņots, ZM skaidro, ka grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un pašvaldībām, vienkāršot apmaksas kārtību, kā arī rosināt audzēt lielākus kokus teritorijā ārpus meža.

Šobrīd zemes īpašniekam ir jāprasa pašvaldības atļauja koka, izņemot augļu koka, zāģēšanai, ja tā celma caurmērs pārsniedz 20 cm. Grozījumi paredzēs, ka atļauja būs jāpieprasa, sākot no 35 cm caurmēra, kā arī zaudējumu aprēķins nebūs atkarīgs no koka caurmēra.

ZM pārstāvju ieskatā šīs izmaiņas varētu rosināt zemes īpašniekus audzēt lielākus kokus, ko neierobežos caurmēra vai atļauju izmaksu parametri. Tāpat atļaujas vairs nebūs jāprasa arī sausu koku nociršanai un likumos iezīmētās teritorijās, kas uzturamas brīvas no kokiem, piemēram, teritorijās gar elektrolīnijām un ceļmalās.

Noteikumu grozījumi arī paredz iespēju iedzīvotājiem neprasīt atļauju, ja koks cērtams slēgtā viensētā vai vienģimeņu mājas pagalmā, neatkarīgi no celma caurmēra. Ja koku nepieciešams nozāģēt būvniecības vajadzībām, tad pēc jaunajiem grozījumiem saskaņošana notiks būvniecības saskaņošanas procesā.