"Silava": Saglabājoties mainīgiem laikapstākļiem, mizgraužu postījumi šogad Latvijā varētu nebūt būtiski

Viņš minēja, ka aprīlis daļā Latvijas mizgraužiem bija ļoti piemērots, tāpēc tie vietām sāka lidot ļoti agri - no 1.aprīļa līdz 3.aprīlim. Tomēr sekojošais aukstuma periods kukaiņiem nav bijis labvēlīgs un to aktivitāte būtiski samazinājās. Siltajā periodā mizgrauži nepaspēja pietiekami aktivizēties, jo lidošanas periodā tiem ir nepieciešama vismaz viena līdz divām nedēļām siltuma, pēc kā vēss laiks tos vairs pārlieku neietekmē.

Šmits norādīja, ka lielāko apdraudējumu egļu audzēm kukaiņi rada, kad tie ir lielākā barā, piebilstot, ka viena koka iznīcināšanai nepieciešami 5000 - 10 000 kukaiņi. Tomēr šobrīd, kad mizgraužu skaits ir mazāks, kukaiņi dzīvus kokus apdraudēt nevar un pārtiek galvenokārt no kritušiem kokiem.

Eksperts akcentēja, ka strauji iestājoties karstam, saulainam un bezvēja laikam, kukaiņu populācija varētu pieaugt, bet, ja laikapstākļi saglabāsies mainīgi, tad pirmās mizgraužu paaudzes kukaiņu skaits saglabāsies mazs, ietekmējot arī otrās paaudzes populācijas apmērus.

Tomēr viņš minēja, ka tad, ja otrajā vasaras pusē saglabāsies karsts laiks, tad mežaudžu apdraudējums joprojām pastāvēs, bet kopumā risks būs mazāks un situācija varētu būt labāka nekā pagājušajos gados, piebilstot, ka mizgraužu aktivitāte pēdējos divos gados samazinājusies.