Mārupē atklāta Baltijā pirmā "Passive House Plus" sertificētā ēka

Pasākumā piedalījās arī Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis un priekšsēdētāja vietnieks Andris Puide, kuri saimniekiem pasniedza simbolisku dāvanu no pašvaldības – metāla plāksnīti ar uzrakstu “Šeit izmanto zaļo enerģiju”. Novada pašvaldībā vēsta, ka plāksnīte kalpos ne tikai kā atpazīstamības zīme, bet arī kā iedvesmas avots ikvienam, aicinot ieviest energoefektīvus un ilgtspējīgus risinājumus savā ikdienā.

Šādas plāksnītes Mārupes novadā uzstādītas vairākām mājsaimniecībām, kuras izmanto videi draudzīgus enerģijas risinājumus – siltumsūkņus, saules paneļus vai saules kolektorus.

Pasīvā ēka ir bieži mītiem apvīts termins, un šobrīd Latvijā sertificētas ir tikai astoņas, tomēr šis standarts, tāpat kā Pasīvo ēku institūts, pastāv jau vairāk kā 30 gadus. Un tam jau ir vēl augstāka klase – "Passive House Plus", kas nozīmē, ka ēka ne tikai patērē enerģiju apmēram četras reizes mazāk kā nosaka LBN A klases ēkas kritēriji, bet to arī saražo tā, ka tā paliek pāri elektromobīļa lietošanai. Šāda ēka ir tapusi Latvijā, un tā ir arī pirmā Baltijā.

Pasīvas ēkas standarts nebūt nenozīmē ko sliktu vai mazina gaisu telpās, tas vienkārši liek par pienākumu izpildīt būvniecības kritērijus kā:

• siltumenerģijas patēriņam jābūt mazākam par 15kWh/m2 (parasti ir no 50-200kWh/gadā),
  • ēkas čaulas "bīvumam" jeb gaisnecaurlaidībai jābūt zem n50 =0,6/h (nereti būvniecībā tas ir zem 1,0, kas nozīmē, ka gaiss salīdzinoši brīvi ceļo caur konstrukcijām). Šai ēkai šis cipars ir 0,13,
  • vasaras komforts telpās drīkst būt virs 25 grādiem tikai ierobežotu laiku,
  • un citus.