"Bior" veiks lašu populācijas atražošanas aktivitātes

Plāna viens no mērķiem ir nostiprināt Atlantijas laša krājumus Latvijas upēs. Tā kā Daugavā, Gaujā un Ventā dabiskā lašu vairošanās ir ierobežota, mākslīgā atražošana ir būtiska, lai šīs zivis saglabātos arī nākamajām paaudzēm.

Pirmajā posmā plānots veikt lašu vaislas zivju zveju Latvijas upēs, kas iekļautas valsts Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānā, tostarp Gaujā, Daugavā un Ventā. Zveju paredzēts īstenot no septembra līdz novembrim, ķerot migrējošos lašus pirmsnārsta stadijā, nepārsniedzot zvejas atļaujā plānoto skaitu.

Noķertās zivis īpašos konteineros paredzēts saudzīgi transportēt uz zivju audzētavām, kur tās tiks turētas piemērotos baseinos līdz sasniegs nārsta gatavību. Pēc apaugļošanas ikri tiks ievietoti īpašās inkubācijas kastēs, un pēc izšķilšanās tie tiks pārvietoti uz audzēšanas baseiniem.

"Bior" zivju audzētavu "Tome", "Dole", "Pelči" un "Brasla" vadītājs Ivars Putviķis norāda, ka šogad pirmo reizi plānots veikt arī vaislas zivju slimību monitoringu, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un nodrošinātu gan audzēšanas, gan nākotnē upēs ielaižamo smoltu veselību.

"Slimību uzraudzība ir ļoti nozīmīga, jo tikai veselas zivis var nodrošināt kvalitatīvu nākamo paaudzi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai ikviens no audzētavās izaudzētajiem smoltiem būtu pēc iespējas dzīvotspējīgāks un gatavs atgriezties dabiskajā vidē," uzsver Putviķis.

Institūtā skaidro, ka pēc aptuveni pusotra gada mazuļi kļūs par smoltiem. Visā audzēšanas procesā īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, lai samazinātu mākslīgi audzēto smoltu zudumu. Tas nozīmē atbilstošas ūdens kvalitātes nodrošināšanu, zivju labturības ievērošanu un izaugušo smoltu saudzīgu izlaišanu, izvēloties piemērotāko laiku, vietu un zivju izmēru.

"Bior" pētnieki nodrošinās uz datiem balstītu lašu populācijas atražošanas procesa pārvaldību, monitorējot upju un zvejas situāciju, kā arī veicot datu analīzi par to, cik daudzi no izlaistajiem mazuļiem atgriežas savās nārsta vietās vēlākos gados.

Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Ivars Putnis norāda, ka lašu populācija Latvijā ilgstoši ir vājā stāvoklī, nesasniedzot bioloģiski drošus un ilgtspējīgi izmantojamus apjomus klimata pārmaiņu, biotopu bojājumu, migrācijas šķēršļu un roņu dēļ.

"Vēlreiz gribu uzsvērt, ka Latvijas un arī kopumā Baltijas jūras dienvidaustrumu daļas upēs lašu ir ļoti maz. To arī paši praksē novērojam - pēdējos gados lašu vaislas zivis ir ļoti sarežģīti nozvejot atražošanai nepieciešamajā apjomā," akcentē Putnis.

Viņš norāda, ka aprēķinātais valsts līmeņa sugas aizsardzības mērķis ir teju desmit reizes lielāks par sugas pašreizējo stāvokli. Savukārt Latvijas upes, kurās laši uzturas, pēdējos gados saražo tikai 15-58% no iespējamās smoltu produkcijas.

"Mēs meklējam risinājumus samilzušai problēmai. Mākslīgi papildinot lašu populāciju un vienlaikus atjaunojot nārsta vietas un to pieejamību, mēs sekmējam šīs vērtīgās un aizsargājamās sugas saglabāšanu nākotnei. Tas ir būtisks ieguldījums gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, gan Latvijas dabas bagātību uzturēšanā," uzsver Putnis.

Viņš atzīmē, ka Latvijas lielākajās upēs lašu un taimiņu dabiskā atražošana ir apgrūtināta. Daugavā to ietekmē hidroelektrostaciju kaskāde, bet Gaujā un Ventā - biotopu degradācija un citi stresa faktori. Tāpēc mākslīgā atražošana ir nepieciešama, lai saglabātu šo Latvijā unikālo un vērtīgo sugu. Baltijā katru gadu tiek ielaisti vairāki miljoni smoltu, un "Bior" arī šogad plāno sadarboties ar zivju audzētavām, zvejniekiem un pašvaldībām, lai uzlabotu lašveidīgo zivju populācijas atražošanos.

Lašu vaislas zveja notiks ciešā sadarbībā starp "Bior" zivju audzētavām "Tome", "Dole", "Pelči", "Brasla", Zivju resursu pētniecības departamentu un zvejniekiem, kuri izraudzīti iepirkumu procedūrā, ievērojot Valsts vides dienesta izsniegtajās zvejas atļaujās ietvertās prasības.

"Bior" ir starptautiski atzīts valsts nozīmes pētniecības centrs, kas izstrādā inovatīvas pētniecības metodes un rada jaunas praktiski pielietojamas zināšanas sabiedrības un vides veselības, pārtikas, zivsaimniecības un veterinārmedicīnas zinātņu jomā.