Latvijā pērn pārstrādāti 92,3% no ražotāju atbildības sistēmās savāktā iepakojuma
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Latvijā pagājušajā gadā pārstrādāti 92,3% jeb 152 725 tonnas no ražotāju atbildības sistēmās (RAS) savāktā iepakojuma, informē RAS apsaimniekotāji - SIA "Zaļā josta", AS "AJ Power Recycling" un SIA "Latvijas zaļais punkts", atsaucoties uz Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas datiem.
Lielākā daļa no tā bija stikls un plastmasa, norāda kompānijās.
Kompānijā arī atzīmē, ka daļa uzņēmēju joprojām atturas no ilgtspējīgu risinājumu ieviešanas, bieži priekšroku dodot lētākiem, taču grūtāk pārstrādājamiem materiāliem. Šādu tendenci apliecina arī vides organizācijas "Zero Waste Europe" 2024. gadā publicētais ziņojums, kas analizē Eiropas uzņēmumu gatavību ieviest atkārtoti lietojamu iepakojumu ēdiena līdzņemšanai.
"Zero Waste Europe" ziņojumā teikts, ka pāreju nereti bremzē tieši augstās sākotnējās izmaksas, nepieciešamība pielāgoties, kā arī atbilstošu materiālu un tehnoloģiju nepieejamība. Ar līdzīgiem šķēršļiem saskaras arī citu jomu uzņēmumi, informē RAS apsaimniekotāji.
Tikmēr pērn publicētā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētījuma dati liecina, ka aptuveni trešdaļa Latvijas veikalos pieejamo iepakojumu nav piemērota kvalitatīvai pārstrādei, min RAS apsaimniekotāji.
"Zaļās jostas" valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa norāda, ka rīcības un paradumu maiņu prasa arī normatīvi. Eiropas Parlamenta un Padomes regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, kas stāsies spēkā 2026. gada augustā, noteiks stingrākas prasības iepakojuma ilgtspējai.
Lapsa min, ka no 2030. gada tirgū vairs nedrīkstēs laist vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu, kas paredzēts svaigiem augļiem un dārzeņiem līdz pusotram kilogramam, kā arī vienreizlietojamu iepakojumu individuālam patēriņam izmitināšanas pakalpojumu nozarē.
Šogad spēkā stājusies arī Eiropas Savienības regulapārstrādātās plastmasas īpatsvaru iepakojumā. Piemēram, vienreizlietojamām plastmasas dzērienu pudelēm būs jāsatur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas, bet līdz 2040. gadam šim apjomam jāsasniedz jau 65%, norāda Lapsa.
"AJ Power Recycling" valdes loceklis Uldis Skrebs atzīmē, ka uzņēmēju piesardzība ir saprotama - izmaiņas iepakojumā nozīmē papildu izmaksas, kas nereti atspoguļojas gala cenā patērētājam. Turklāt atsevišķās nozarēs, īpaši pārtikas ražošanā, iepakojumam ir būtiska nozīme produkta kvalitātes un glabāšanas termiņa nodrošināšanā, tādēļ pāreja uz jauniem risinājumiem prasa laiku un rūpīgu izvērtēšanu.