DAP aicina rūpīgi izvērtēt ieguvumus un zaudējumus videi no Rīgas jūras līcī iecerētās foreļu audzētavas
- Autors: LETA
Foto - Ieva Ābele, Saeima
Ir rūpīgi jāizvērtē ieguvumi un zaudējumi videi, atbalstot AS "Riga Bay Aquaculture" ieceri Rīgas jūras līcī audzēt foreles, piektdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Pasaules Dabas fonda rīkotajā konferencē "Iespējamā misija: Ilgtspējīga Baltijas jūra" uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Viņa pauda nostāju, ka pirms šādas ieceres atbalstīšanas ir jābūt skaidriem aprēķiniem par to, kādi būs videi nodarītie zaudējumi un vai ir paredzēts finansējums to segšanai.
Tikai pēc rūpīgiem aprēķiniem un to izvērtējuma var lemt par šīs biznesa ieceres atbalstīšanu vai noraidīšanu, uzsvēra Strode.
Zvejniecības un zivsaimniecības eksperts Inārijs Voits pauda satraukumu par Baltijas jūrā pieaugošo pelēko roņu populāciju, kas regulāri izēd zvejnieku lomu murdos un tīklos un saplēš zvejas rīkus. Voits vaicāja, vai DAP meklē kādu risinājumu pelēko roņu populācijas ierobežošanai. DAP ģenerāldirektore Laura Anteina informēja, ka Eiropas Savienībā notiek diskusija par aizsardzības statusa samazināšanu roņiem.
Konferences mērķis ir analizēt jaunākos datus par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, uzlabot izpratni par zilās ekonomikas attīstību un ilgtspējīgas pārvaldības potenciālu, kā arī veicināt politikas veidotāju, valsts pārvaldes iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, zinātnieku un komersantu sadarbību Baltijas jūras piesārņojuma mazināšanai, bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai un ilgtspējīgai jūras resursu izmantošanai, norāda Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA).
LETA jau ziņoja, ka "Riga Bay Aquaculture" desmit gadu laikā Rīgas jūras līča rietumu piekrastē iecerētā foreļu akvakultūras projektā, piesaistot ārvalstu investīcijas, plāno ieguldīt vairāk nekā 45 miljonus eiro.
Saeima pērn decembrī noraidīja Nacionālās apvienības (NA) rosinājumu apturēt "Riga Bay Aquaculture" iecerēto varavīksnes foreļu audzēšanu atklātā jūrā. NA pārstāvji dzirdējuši, ka šāda tipa sprostu akvakultūra būtiski palielinātu slāpekļa un fosfora piesārņojuma slodzi Rīgas jūras līcī.
Tāpat Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē deputāti decembra sākumā pauda bažas par iecerēto varavīksnes foreļu audzēšanas projektu Baltijas jūras Rīgas līča laukumos "Mērsrags" un "Roja".
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sandra Bērziņa arī pauda bažas par akvakultūras attīstības projekta ietekmi uz piekrastes pašvaldībām, kā arī Zilo karogu pludmalēm. Vienlaikus viņa norādīja, ka aktuāls ir jautājums, vai atklātie sprosti nepievilinās roņus un ūdensputnus.
2024. gada 13. augustā valdība nolēma noteikt divus jūras laukumus Rojas un Mērsraga piekrastē akvakultūras darbībai, kuru izmantošanas tiesības varēja iegūt konkursa kārtībā. Konkursa kārtībā tiesības ieguva pilnsabiedrība "RBA Musholm".
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "RBA Musholm" pilnsabiedrībā ietilpst "Riga Bay Aquaculture" un Dānijas uzņēmums "Musholm".
"Riga Bay Aquaculture" 2024. gadā ieņēmumus no pamatdarbības neguva un cieta zaudējumus 7311 eiro apmērā. Uzņēmums reģistrēts 2023. gadā, un tā pamatkapitāls ir 35 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieki ir Dānijas "Musholm" (51%) un "Sudrablīnis Holdings" (49%), kurā attiecīgi 40% pieder Aivaram Līnim, 30% - Edgaram Līnim un 30% - Artūram Līnim.