Decembris 2017

Izglītības iestādes izvēle ir izšķiršanās, kuru vairums vecāku uztver ar lielu atbildību. Vai bērnam padotos zināšanu un prasmju apguve starp vienaudžiem lielākā kolektīvā, kur papildus tiktu apgūta arī savstarpējā komunikācija un iemaņas sadarbībai grupā, vai arī viņam piemērotāka būtu individuāla pieeja privātajā mācību iestādē? Cik būtisks, izdarot šo izvēli, ir pašvaldības sniegtais atbalsts un izglītības piedāvājums novadā – par to sarunājamies ar Ķekavas novada iedzīvotāju Agnesi Geduševu, aktīvu biedrības "Vecāku alianse" dalībnieci.

Olaines novada budžetā prioritātes šogad ir izglītība, sociālā aizsardzība, novada attīstība un teritorijas labiekārtošana.

Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā samazinājās par 21% un bija 64,40 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Mārupes novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Labdarības lapa” turpina sniegt atbalstu un palīdzību, aicinot iesaistīties ziedojumu vākšanā Ukrainai. 23.februārī Mārupes novada teritorijā kursēs divi mikroautobusi, kuros būs iespēja atstāt savus ziedojumus, informēja novada domē, aicinot iespēju robežās ikvienu iesaistīties atbalsta akcijā.

Latvijas rūpniecībai 2023.gads bija ražošanas samazināšanās, taču ne visaptverošas krīzes gads. Kopējā izlaide saruka, ko noteica nelabvēlīgi tirgus apstākļi vairākām nozarēm, jo īpaši ar celtniecības produktiem saistītajām. Aizvadītajā gadā rūpniecības struktūra mainījās par labu apakšnozarēm, kas pieskaitāmas augsto tehnoloģiju saimei. Turklāt 2023.gadā strauji auga ieguldījumi nozarē. Tas apvienojumā ar ārējo tirgu gaidāmo stabilizēšanos šogad un pieaugumu nākamgad ļauj uz rūpniecības nozari raudzīties diezgan optimistiski.

Lauksaimnieku protesta akcijā, kas pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās, tika iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Inflācija, vājš globālais pieprasījums pēc precēm kopš pandēmijas beigām un karš Ukrainā – pēdējie divi gadi Latvijas rūpniecībā ir bijuši ļoti sarežģīti. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, Latvijā 2022. gadā apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi samazinājās par 4,5 %, un kritums rūpniecībā bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijas ekonomikā pērnais gads ir aizvadīts ar nelielu mīnus zīmi.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pirmdien palielināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim nākamajam gadam, ņemot vērā inflācijas samazināšanos un spēcīgu izaugsmi ASV un attīstības valstīs.

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu un pamazām apgūstam tādas tehnoloģijas kā mobilie maksājumi, Latvijas Banka aprēķinājusi iedzīvotāju Digitālās finanšu pratības indeksu. Tā rezultāti neiepriecina un liek jautāt, kādas sekas rada nezināšana un vieglprātība drošības jautājumos. Trauksmes zvanu ik mēnesi zvana krāpšanas apmēri. Pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti 12,7 miljoni eiro.

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk apgalvo, ka nopietnu attiecību izveidošanai vajadzīgi desmit randiņi, savukārt, katram desmitajam aptaujātajam nepieciešamas tikai trīs tikšanās, liecina modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktā aptauja. Tuvojoties Valentīna dienai, noskaidrots, ka puse aptaujāto cenšas izvairīties no šiem svētkiem.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrēti deviņi A hepatīta gadījumi, kas ir ievērojami vairāk nekā būtu prognozētais saslimšanas gadījumu skaits attiecīgajā laika periodā. Visi A hepatīta gadījumi ir saistīti ar ceļojumiem uz citām valstīm, tostarp seši cilvēki, kuri saslima ar A hepatītu pēc Baltkrievijas apmeklējuma, citi gadījumi saistīti ar ceļošanu uz Maroku, Ēģipti un Zanzibāru. SPKC epidemiologi rūpīgi izmeklē katru A hepatīta gadījumu un organizē nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus, lai mazinātu infekcijas izplatīšanas risku.

2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ražošanas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē pieauga par 4,9 %, apstrādes rūpniecībā – par 1,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 1,5 %.

Latvijas iedzīvotājus visbiežāk no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskās situācijas radītās sekas un neskaidrība par nākotni, liecina “Luminor” bankas aptaujas dati. Arī pārējās Baltijas valstīs šie ir starp būtiskākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nevar iegādāties savu mājokli.