Decembris 2017

Kalnu Karabahā hroniski nepietiekama uztura dēļ no dzīves aizgājis 40 gadus vecs vīrietis, un šis ir pirmais bada nāves gadījums Azerbaidžānas īstenotās reģiona blokādes dēļ, pavēstīja Kalnu Karabahas cilvēktiesību ombudsmens Gegams Stepanjans. Paziņojumā par nāves iemesliem reģiona ombudsmens atsaucas uz tiesu medicīnas ekspertu slēdzienu.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) uzdevusi Centrālā statistikas pārvaldei (CSP) publiskot uzņēmēju sarakstu, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, liecina ministres paziņojums sociālajos tīklos. Indriksone uzdevusi uzņēmēju sarakstu publicēt CSP tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.

Carnikavas stadiona rekonstrukcija pakāpeniski tuvojas noslēgumam, un jau drīz Ādažu novada iedzīvotāji varēs aizvadīt treniņus kvalitatīvā augsta līmeņa stadionā, informē Ādažu novada pašvaldībā. Stadiona nodošana ekspluatācijā paredzēta oktobra vidū. 

8.augustā SIA “Vides audits” veica ūdens kvalitātes monitoringu Salaspils novada peldvietās – Mazās Juglas peldvietā, Daugavā pie Saulkalnes un Daugavā pie Ako, informē Salaspils novada pašvaldībā.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs "Getliņi eko" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 24,423 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,1 reizi un bija 1,778 miljoni eiro, liecina "Getliņi eko" publiskotie dati.

Līdz šim "CleanR" organizētajās akcijās astoņās Rīgas apkaimēs un sešos Latvijas novados un pilsētās iedzīvotāji nodevuši 64 tonnas elektrotehnikas un tekstila, turklāt vides pakalpojumu uzņēmums turpinās bezmaksas izbraukumus gan Rīgā, gan citviet Latvijā, informē uzņēmuma Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanā un uzlabošanā 2024.-2033.gadā plāno investēt kopumā 105,4 miljonus eiro, liecina "Gaso" dabasgāzes sadales sistēmas attīstības desmit gadu plāns.

Baltijas valstis un Polija apspriež iespēju pilnībā slēgt robežas ar Baltkrieviju, un šis jautājums tiks galīgi saskaņots Varšavā vēl šomēnes, trešdien paziņoja Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite. Pēc viņas teiktā, runa ir par reģionālu risinājumu.

Eiropas Komisijas (EK) agrīnās brīdināšanas ziņojums par riskiem neizpildīt atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes prasības ir signāls tam, ka Latvijai ar steigu jāvieš izmaiņas pašreiz valstī pieņemtajā atkritumu apsaimniekošanas kārtībā. Galvenais uzsvars jāliek uz atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras pieejamību ikvienam iedzīvotājam visā Latvijas teritorijā, turklāt radot finansiāli izdevīgus nosacījumus tiem, kuri ikdienā atkritumus jau šķiro vai vēlas to darīt.

Tuvojoties Pasaules talkai, Lielā talka, kas ir Pasaules talkas jeb World Cleanup Day oficiālā pārstāve Latvijā, aicināja Latvijas pašvaldības pieteikties Laimes koku parka izveidei savā pašvaldībā. Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, tieši Ādažu novada pašvaldības pieteikums bija pirmais iesniegtais, kas atbilda visiem konkursa noteikumiem. Tāpēc sestais Laimes koku parks šogad, Pasaules talkas dienā, tiks atklāts Ādažu novadā. Pirmais Laimes koku parks tika atklāts 2020.gadā Valdemārpilī, otrais - Jelgavā 2021.gadā, savukārt pērn tika atklāti trīs Laimes koku parki - Trapenē, Viļānos un Krāslavā, informē Lielās talkas pārstāvji.

Bijušais Valsts prezidents Egils Levits iecelts par Latvijas īpašo pārstāvi starptautisko tiesību un valstu atbildības jautājumos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Otrdien, 15.augustā, Ādažu novadā viesojās delegācija no Vardes pašvaldības Dānijā. Sadarbība ar Vardes pašvaldību aizsākās 2020.gadā, kad vairākiem Ādažu novada pašvaldības darbiniekiem bija iespēja piedalīties Ziemeļvalstu-Baltijas mobilitātes programmas pieredzes apmaiņas vizītē un viesoties Vardē. Vardes pašvaldība ir ļoti līdzīga Ādažiem – tā atrodas Dānijas rietumu Baltijas jūras piekrastē un arī tajā ir liels militārais poligons, informē Ādažu novada pašvaldībā.

Latvijas iedzīvotāju finanšu labklājības pētījums "Wellbeing 2023" atklāj, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jeb 31,7% pētījumā atzīst, ka ir krājuši naudu, katru mēnesi atliekot noteiktu summu vai vismaz kādu summu, ko varējuši atļauties iekrāt. Šāds pētījums tiek veikts otro gadu, un šogad par gandrīz 5% sarucis to respondentu skaits, kas veikuši regulārus uzkrājumus. Savukārt 33,2% atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā naudu nav uzkrājuši nemaz.