Daudzi vecāki, kuru bērni apmeklē pirmsskolu, ir saskārušies ar situāciju, kad jādodas pie ģimenes ārsta vai pediatra, lai saņemtu zīmi par attaisnotu kavējumu, lai gan bērns saslimis pavisam vieglā formā, piemēram, saaukstējies vai “saķēris” kādu vēdera vīrusu. Lai saglabātu līdzfinansējumu, vecākiem, kuru bērni apmeklē privātās pirmsskolas, ir noteikts skaits kavējuma dienu, kas var tikt attaisnotas ar vecāku zīmi – 60 kalendārās dienas vai 43 darbadienas gadā. Realitātē tas nozīme papildus slogu ģimenes ārstiem vai pediatriem, kā arī nevajadzīgu trauksmi situācijās, kurās vecāki spētu tikt galā pašu spēkiem, vai saņemot telefonisku ārsta/ ārsta palīga ieteikumu.

Probācijas dienests – tā ir iestāde, kas satiek bērnu un viņa dzīves stāstu un iet kopā ceļu uz pārmaiņām bērna uzvedībā, iesaistot šajā procesā milzīgu atbalsta grupu un, protams, arī bērna tuviniekus. Turpinām sarunu ar Valsts probācijas dienesta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošo eksperti Janu Mituzu un Probācijas programmu nodaļas vadītāju Kristu Skaru.

Tiesu spriedumi nereti ilgi un pamatīgi tiek izdiskutēti sabiedrībā, it īpaši tad, ja tie ir procesi, kuros iesaistītas sabiedrībā zināmas personas. Kādam piespriestais sods šķiet par maigu, kādam varbūt par bargu, tomēr nereti pārmetumi tiesnešiem izrādās nepamatoti tā iemesla dēļ, ka pavirši ir strādājuši izmeklējošo iestāžu darbinieki.

Ir viedoklis, ka daudzu Saeimas deputātu biežā vēlme kāpt tribīnē ir izrādīšanās vēlētājiem. Pateicoties iespējai savas uzrunas ievietot sociālajās platformās, vismaz daļā gadījumu tā tiešām varētu būtu. Tomēr kopumā pieļauju, ka tautas priekšstāvji patiešām vēlas ietekmēt politikas procesu. Vienlaikus man šķiet, ka, pat ja mērķis ir ķeksīša ievilkšana, tad tas vienalga ir jādara prasmīgi, un šajā aspektā ir tā, ka deputāti mainās, bet minētā prasme joprojām klibo.