Varam jau deklamēt Raini, ka mēs “lieli tik, cik mūsu griba”, diemžēl mūsu griba nespēj mainīt to, ko nespējam mainīt. Tālab joprojām spēkā atskārsme, kas labi noder kā vēlējums jaunajam gadam: nežēlot spēkus tam, ko spējam mainīt, saglabāt vēsu prātu, lai samierinātos ar to, ko nespējam mainīt, un nepazaudēt gudrību, kas spēj atšķirt pirmo no otrā.
Ķekavietes Marijas Varikas, zināmas arī kā Māras, balsi pazīst daudzi: viņa ir bijusi ilggadēja “Latvijas Radio 1” žurnāliste un veidojusi vairākus klausītāju iemīļotus raidījumus par Latvijas lauku cilvēkiem. Lai gan Marija jau piecpadsmit gadus ir pensijā, kolēģi arvien atminas ne tikai viņas izcilo balsi, bet arī neizsīkstošo enerģiju, augsto darba kultūru un prasmi ieklausīties.
Ričardam ir četri gadiņi. Kopā ar mammu, tēti un septiņgadīgo māsu Grētu viņš dzīvo Talsos. Vecāki ļoti mīl savus bērnus, taču šobrīd viņu lielākā sāpe ir Ričarda veselība. Zēna diagnoze ir bērnu autisms, runas traucējumi un attīstības aizture. Ričarda gadījumā parastā terapija nedarbojas. Šobrīd zēnam ir nepieciešama cilmes šūnu transplantācija. Tā ir iespēja uzlabot viņa veselības stāvokli un palīdzēt sākt runāt. Ārsti gaida Ričardu specializētajā klīnikā “Mardaleishvili Medical Center” Tbilisi. Operācijas izmaksas ir 14 900 eiro. Jaunajai ģimenei ir ļoti nepieciešama palīdzība.
Hronoloģiskā secībā atskatāmies uz aizvadītā gada nozīmīgākajiem kristīgās sabiedrības notikumiem Latvijā – kas izraisījuši kādu rezonansi, pozitīvus vai negatīvus vērtējumus, kas atstājuši kādus politiskus nospiedumus vai pārsteiguši ar savu novatorismu.
Daudz nekļūdīšos, ja teikšu – teju ikvienam no mums kaut uz brīdi ir radusies sajūta, ka sociālo mediju platformas uzmin pat domas. Tiklīdz sāc interesēties par kādu noteiktu tēmu, piedāvātais saturs – reklāmas, video, ziņas un raksti – burtiski pieskaņojas tavām interesēm. Neviļus rodas jautājums – kā sociālie mediji var zināt, kas tevi interesē?
Gada nogalē tikai 19% iedzīvotāju aizvadīto gadu Latvijai novērtēja kā labāku par iepriekšējo, savukārt 27% uzskatīja, ka tas ir bijis sliktāks, bet 47% domāja, ka tas ir bijis tāds pats, liecina pētījuma centra "SKDS" veiktā aptauja. Mazāk kā puse jeb 46% iedzīvotāju paredzēja, ka viņiem personīgi jaunais gads būs labāks par aizvadīto, bet 31% iedzīvotāju prognozēja, ka kopumā Latvijai šis gads būs labāks par pagājušo.
Katru gadu pirmās vērā ņemamās sniega segas parādīšanās izraisa cilvēkos visdažādākās emocionālas reakcijas, kas var būtiski ietekmēt indivīdu psihisko veselību. Daļai cilvēku sniegs izraisa prieku un nostalģiju, atsaucot atmiņā bērnības pieredzi un ģimenes tradīcijas, tādējādi veicinot pozitīvas emocijas. Tomēr citiem, īpaši tiem, kuriem jau ir psihiskās veselības traucējumi, emocijas var būt ne tik pozitīvas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā gadumijas uzrunā aicināja Latvijas iedzīvotājus nesēdēt rokas klēpī salikušiem, bet ņemt savu dzīvi savās rokās.
Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai – šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada.
Valdības šī gada sliktākais lēmums bija līdz galam neīstenot taupības politiku, tādu viedokli apauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Gadu mijā mēs gaidām brīnumu, tāpēc cits citam vēlam kaut ko īpašu, kas bieži atklāj mūsu pašu slēptākās vēlmes un ieceres. Kāds mīļš novēlējums šajos svētkos var būt ļoti personisks un padarīt svētku dienu vēl īpašāku.
