Četrgadīgajam Ričardam nepieciešama palīdzība, lai apmaksātu cilmes šūnu transplantāciju ^{Apriņķis.lv}

Ričards piedzima īsts spēkavīrs – 4,190 kg un pirmajā laikā attīstījās pilnīgi normāli. Puisēns jau bija sācis izrunāt pirmos vārdus, kad pēkšņi viss apstājās. Viņš ilgi nesāka staigāt. Vecāki cerēja, ka vēlāk viss sakārtosies, jo zēniem dažkārt mēdz būt attīstības aizkavēšanās.

Taču mammas Ances sirds nebija mierīga. Pusotra gada vecumā viņa vērsās pie speciālistiem, taču sākumā ārsti neko īpašu nekonstatēja. Tomēr fizioterapeits pamanīja, ka Ričards nereaģē uz savu vārdu, un izteica pieņēmumu, ka zēnam varētu būt autiskā spektra traucējumi.

Pēc tam Ričardam tika veikti visi nepieciešamie izmeklējumi, Dzirdes centrā viņam uztaisīja ADOS testu, encefalogrammu un magnētisko rezonansi. Ģenētiskā analīze uzrādīja gēnu mutāciju.

Rezultātā ārsti diagnosticēja puisēnam bērnu autismu, kā arī runas un psihiskās attīstības aizturi. Šobrīd Ričardam ir 4 gadi, zēns nerunā un nespēj pats par sevi parūpēties.

Jebkurai mammai šāda diagnoze ir milzīgs trieciens un trauma. Tā pilnībā apgriež ģimenes dzīvi kājām gaisā – bērnam ar autismu ir jāpalīdz gadiem ilgi.

Ričardam ir nepieciešama pastāvīga aprūpe un uzmanība. Viņš nespēj paskaidrot, kas viņam sāp un ko viņš vēlas. Zēns it kā dzīvo savā īpašā pasaulē. Viņš nemāk spēlēties ar rotaļlietām, tās viņu neinteresē. Taču viņam patīk skatīties multfilmas – "Bings", "Cūciņa Peppa", šūpoties šūpolēs, braukt ar mašīnu.

Mamma nekavējoties sāka aktīvi ārstēt dēlu – ABA terapija, nodarbības ar ergoterapeitu un audiologopēdu, Montessori nodarbības. Taču nekas nepalīdzēja, un drīz vien Ričardam sākās pašagresijas lēkmes. Mājās, pazīstamā vidē, viņš uzvedās mierīgi, taču, atbraucot uz nodarbībām, viņš sāka sevi sist un skrāpēt līdz asinīm. Nodarbības nācās pilnībā pārtraukt.

“Ar viņu nav iespējams aiziet pat līdz veikalam,” stāsta mamma. “Ārsti ir izrakstījuši mums nomierinošus preparātus, taču tie nepalīdz.”

No citām māmiņām Ance uzzināja par klīniku “Mardaleishvili Medical Center”, kas nodarbojas tieši ar šādām problēmām.  Centrs atrodas Tbilisi. Bērnus ar autismu tur veiksmīgi ārstē ar cilmes šūnu transplantācijas palīdzību. Vairāki bērni no Latvijas jau ir bijuši šajā centrā, un rezultāti ir cerīgi.

Centrs ir uzkrājis plašu pieredzi cilmes šūnu izmantošanā autisma ārstēšanā. Rezultātā mazajiem pacientiem uzlabojas runa, uzvedība un intelekts.

Šūnu terapija tiek uzskatīta par progresīvu un efektīvu metodi, kas tiek praktizēta daudzās valstīs. Saskaņā ar statistikas datiem 70 % pacientu, kas saņēmuši šo terapiju, novēro stabilu uzlabojumu. 10 % gadījumu bērni pilnībā izveseļojas. Nākotnē viņi normāli komunicē ar citiem cilvēkiem, veido ģimenes un iegūst profesiju.

Ričarda vecāki sazinājās ar medicīnas centru un aizsūtīja zēna medicīniskos dokumentus. Klīnikas speciālisti tos izpētīja un atsūtīja uzaicinājumu. Šī klīnika šobrīd ir visoptimālākais variants, jo ārstēšana šeit ir pieejamāka nekā, piemēram, Vācijā vai Izraēlā.

Cilmes šūnu terapija Ričardam ir nopietna iespēja uzlabot veselību. Daudzi vecāki, kuru bērniem jau ir veiktas šādas operācijas, stāsta, ka bērni beidzot ir sākuši runāt un ir varējuši mācīties parastā vidusskolā, lai gan iepriekš tas tika uzskatīts par neiespējamu.

Ir ļoti grūti gan morāli, gan fiziski dzīvot pastāvīgā satraukumā par savu bērnu. Vecāki nepārtraukti seko, lai Ričards sevi nesavaino. Viņus ļoti satrauc tas, kas sagaida viņu dēlēnu nākotnē – vai ir iespējams kaut ko darīt, lai Ričards varētu apmeklēt skolu, komunicēt ar citiem bērniem, socializēties un kļūt patstāvīgs.

Anci ļoti sarūgtina tas, ka apkārtējie ne vienmēr saprot, ka šāda uzvedība ir bērna slimības izpausme, nevis vienkārši kaprīzes. Viņai bieži jautā: "Kā jūs to varat izturēt?"

“Mēs ar vīru esam pieņēmuši visu, kā ir. Mums ar to ir jāsadzīvo un jādara viss, ko varam, lai palīdzētu dēlam,” saka Ance.

Ancei bija 15,  Rihardam – 17 gadi. Kad viņi iepazinās tepat, Talsos, tajā pašā ielā, kurā viņi tagad īrē dzīvokli. Pēc četriem gadiem viņi apprecējās, un jau deviņus gadus viņu ģimenē mājo mīlestība.

“Es kopš bērnības sapņoju par labu ģimeni un bērniem,” smaida Ance. Tagad viņa pastāvīgi ir aizņemta ar rūpēm par bērniem un mājām. Septiņgadīgā meitiņa Grēta mācās pirmajā klasē, lieliski zīmē un labprāt rūpējas par saviem mājdzīvniekiem – Minci un Mikiņu. Protams, vislielāko satraukumu mammai rada viņas jaunākā dēla veselība.

“Mēs esam izmēģinājuši visu, kas vien iespējams. Diemžēl, nekas nepalīdz. Brīžiem mums nolaižas rokas,” atzīstas Ance. “Taču mēs ar vīru saprotam, ka neviens cits, izņemot mūs, viņam nepalīdzēs.”

Pašagresijas lēkmju dēļ nekādas terapijas vai nodarbības Ričards apmeklēt nevar. Vienīgā cerība ir cilmes šūnu transplantācija. Tāpēc ģimene vēršas ar lūgumu pēc palīdzības.

Cilmes šūnu transplantācijas operācija dos impulsu Ričardam revolucionārām pārmaiņām, palīdzot uzvarēt pašagresiju, veicinot runas attīstību un uzlabojot fizisko stāvokli.

Operācija “Mardaleishvili Medical Center” Tbilisi maksā 14 900 eiro. Ģimenei ir ļoti vajadzīga mūsu palīdzība.

Kā palīdzēt

✅ Zvanot pa ziedojumu tālruni 9 000 63 84 (1,42 eiro par zvanu).

✅ Veicot pārskaitījumu uz ziedojumu kontu.

Labdarības fonds “BeOpen” ir atvēris Ričardam īpašu ziedojumu kontu. No kontā ienākušajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.

Labdarības fonds BeOpen
Reģ. Nr. 50008218201
Konta Nr. LV61CBBR1123215500750
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Ričardam Zeltam