Jūlijs uz Latvijas ceļiem iezīmējies ar īpaši smagiem negadījumiem – piecas personas cietušas ceļu satiksmes negadījumā, ko izraisīja distances neievērošana, vēl cita sadursme notikusi, jo autovadītājs, izbraucot no mazāk svarīga ceļa, nedeva ceļu automašīnai. Tāpat vairākus negadījumus izraisījuši autovadītāji, kuri sēdušies pie stūres reibumā.
Pirmās asociācijas ar vārdu savienojumu "mākslīgais intelekts" var būt ļoti dažādas - diapazonā no fantastiska tehnoloģiskā izrāviena līdz apokaliptiskām ainām par neirotīkla pārņemtu pasauli. Kamēr diskusijas par mākslīgā intelekta (MI) priekšrocībām un trūkumiem nerimst, tā potenciāls arvien plašāk tiek izmantots daudzās jomās. Diemžēl arī blēži aktīvi izmanto jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas. Par to, kā MI paplašina krāpnieku apvāršņus un kas būtu jāzina, lai izvairītos no nokļūšanas viņu lamatās, stāsta krāpšanas risku novēršanas speciāliste Santa Šekava.
Rītdienas tehnoloģijas veselības aprūpē ne tikai būtiski atvieglos medicīnas personāla darba ikdienu, tās uzlabos pacientu pieredzi un iesaisti savas veselības saglabāšanā vai uzlabošanā. Ārstiem, ārstniecības iestādēm tās palīdzēs efektīvāk organizēt darbu, piemēram, pacientu plūsmu, veikt precīzākas datu analīzes un piedāvāt inovatīvus ārstniecības risinājumus. Veselības politikas veidotājiem tās palīdzēt prognozēt sabiedrības veselību, modelēt scenārijus un pieņemt datos balstītus lēmumus.
Uzzinot par valsts augstāko amatpersonu (prezidents, premjere) atbalstu iecerei dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu (saglabājot sodus par tirdzniecību un glabāšanu), pirmais iespaids var būt tāds, ka Latvija seko citu Rietumu demokrātiju pieredzei. Var teikt arī tā, tomēr tikpat labi var teikt, ka mēs atgriežamies – lai cik neticami tas skan – starpkaru Latvijas regulējumā.
2024.gada pirmā puse finanšu nozarē aizvadīta ar cerīgu skatu uz ekonomikas stabilizēšanos. Pirmie dati liecina, ka zināms sastinguma un nogaidīšanas periods varētu būt noslēdzies – uzņēmumi un privātpersonas pamazām atgriežas pie atliktajām iecerēm un pieprasījums pēc finansējuma ir pieaugošs. Ja nenotiks kādi globāli satricinājumi, šī tendence šogad pieņemsies spēkā, taču kreditēšana nav vienīgā aktualitāte finanšu nozarē. Uzkrājumu veidošana iedzīvotājiem, finanšu pratības stiprināšana, krāpniecības ierobežošana un finanšu pakalpojumu pieejamība nav mazāk nozīmīgas tēmas – tās visas ir un būs šī gada aktualitātes finanšu jomā.
Iepērkoties interneta vidē, viens no svarīgākajiem faktoriem, kam patērētājs pievērš uzmanību, ir tiešsaistes atsauksmes un vērtējumi – uzņēmumiem autentiskas atsauksmes sniedz lietderīgu atgriezenisko saiti, ko var izmantot produktu un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai, savukārt patērētājiem tā ir iespēja izvērtēt preces un pakalpojumus un pieņemt veiksmīgākus pirkumu lēmumus.
Pērn lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars Latvijā bija Rīgas reģionā – 16,2 % no visiem reģiona iedzīvotājiem. Tomēr to skaits 2023. gadā samazinājies par 2,4 % jeb 3,4 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pieaugot tiešsaistes iepirkšanās popularitātei, aug arī iespēja oriģinālas preces vietā neplānoti saņemt viltojumu. Ja tradicionālajās tirdzniecības vietās ir iespēja klātienē pārliecināties par preces kvalitāti un saprast, vai tā tiešām ir oriģināla, iepērkoties tiešsaistē, šādas iespējas nav.
Cerības sagaidīt mājokļu cenu kritumu, labvēlīgākas procentu likmes banku izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem vai sev izdevīgas nekustamā īpašuma tirgus svārstības, kā arī raizes par ģeopolitisko stāvokli un valsts drošību, ir tikai daži no iemesliem, kas daudziem, kuri apsver nekustamā īpašuma iegādi, liek to atlikt. Cik pamatots ir uzskats, ka nekustamā īpašuma pirkšanai ir piemērotāki un mazāk piemēroti brīži un kādi faktori patiešām jāņem vērā, izlemjot par labu nekustamā īpašuma iegādei?
Jau drīz Kūrorta rehabilitācijas centrā (KRC) “Jaunķemeri” durvis vērs galvassāpju kabinets. Tā būs iespēja migrēnas pacientiem saņemt ne tikai neirologa konsultāciu, sakārtot terapiju, veikt blokādes, bet arī rehabilitācijas pakalpojumus migrēnas profilaksei un veselības uzlabošanai.
Nereti atvaļinājumu gaidām vien tādēļ, lai beidzot padarītu mājās sakrājušos darbus, lai gan zinām, ka tas nebūt nenozīmē pilnvērtīgu atpūtu. Taču atvaļinājums ir ārkārtīgi svarīga pauze no darba vispirms jau mentālās veselības uzturēšanai – ļauj mazināt stresa līmeni, novērst izdegšanu un uzlabo psiholoģisko pašsajūtu, līdz ar to uzlabojot arī fizisko veselību.
