Pāvils Brūvers. Ticība, cerība un mīlestība Apriņķis.lv
- Autors: Pāvils Brūvers, Liepājas bīskaps emeritus
Foto - lnb.lv
Mūsu tautas ievērojamajai cīnītājai par Latvijas neatkarību, par cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi Lidijai Lasmanei 28. jūlijā aprit 95 gadi. Viņa joprojām ir spirgta un moža, pilna ticības, cerības un mīlestības pret savu tautu un pret katru cilvēku. Viņa netur naidu arī uz tiem, kas viņai tik daudz nodarījuši pāri.
Padomju laikā Lidija Lasmane trīs reizes tika apcietināta. Pirmo reizi 21 gada vecumā 1946. gadā par nacionālo partizānu atbalstīšanu, otro reizi 1970. gadā par Padomju Savienībā aizliegtas literatūras izplatīšanu un 1983. gadā par aktīvu darbošanos “Gaismas akcijā”. Apcietinājumā kopumā viņa pavadījusi 14 gadu.
Viņa nesūdzas par zaudēto jaunību, par pazemojumiem, ciešanām un sāpēm, kas bija jāpārdzīvo padomju vergu nometnēs. Kādā intervijā viņa saka: “Mēs vairāk runājam par to, kādi mocekļi esam, kā esam kauti, bet maz pieminam to, ka esam izdzīvojuši, esam paveikuši neticamas lietas, ka mums ir tik brīnišķīgas dainas, ka esam lieli, esam vareni. Diemžēl to neuzsveram, lielāku vērību pievēršam visam sliktajam, kas ar mums ir noticis. Ar to it kā vēlamies, lai kāds nāk un mūs pažēlo, bet neviens taču to nedarīs!”
Viņa aicina vairāk pievērsties mūsu tautas senatnei, visam tam skaistajam, ko mūsu senči ir devuši! Atrast prieku tajā, ka mēs dzīvojam tik brīnišķīgā vietā, kādas nekur citur pasaulē nav. Latvijā nav tādu dabas stihiju kā milzu zemestrīces, vulkānu izvirdumi, cunami. Dievs mūs lutina, saka Lidija Lasmane.
Pirms pieciem gadiem savā 90. dzimšanas dienā viņa nāca klajā ar aicinājumu vēsturiskā taisnīguma vārdā pieņemt Lustrācijas likumu, kas nodrošinātu tiesisku un vispusīgu padomju okupācijas totalitārās sistēmas represīvo orgānu darbības izvērtējumu Latvijā. Šajā aicinājumā Lidija Lasmane paskaidro, ka 1995. gadā viņa atdevusi Ordeņa domei savu Triju Zvaigžņu ordeni, jo tas piešķirts arī vairākiem agrākajiem VDK aģentiem. Ar šo rīcību viņa cerējusi sabiedrībā raisīt nopietnu diskusiju par vērtībām un attieksmi pret pagātni un ļaunuma sistēmu, kurā VDK un komunistiskā partija paverdzināja cilvēkus, bet šodien viņai ar nožēlu jākonstatē, ka nopietna diskusija tā arī nav raisījusies.
Čekas maisu atvēršana nav veicinājusi ne nožēlu, ne izlīgumu, ne arī savstarpējo uzticību sabiedrībā, bet gan tā veicinājusi tikai jaunu attaisnošanās un izlocīšanās vilni. Lidija Lasmane saka: “Vajadzēja vienkārši diskusiju – tad nu aizmirsīsim, dzīvosim tālāk un nepieminēsim. Kādēļ mums jāvelk šis pazemojošais smagums sev līdzi?”
Ar skaidru sirdi, možu prātu un dzīvesprieku cauri visiem grūtajiem laikiem Lidijai Lasmanei šos 95 gadus palīdzējis izdzīvot credo, ko viņa pirms vairāk nekā desmit gadiem izteikusi žurnālā “Tikšanās”: “Pati lielākā vērtība ir uzticēties Dievam. Es jau kopš bērnības zinu trīs vērtības: pirmā – Dievs, tad mana zeme, mana tauta, mana dzimtene, mana ģimene, un tad viss pārējais. Pie tā mums jāturas. Tautas pamats ir ģimene, bet lielākā vērtība ir Dievs – visas gudrības iesākums.”
No sirds vēlēsim šai izcilajai sievietei viņas 95. dzimšanas dienā labu veselību, dzīvesprieku, možu garu un vēl daudz mūža gadu, lai viņa vēl ilgi varētu kalpot mūsu tautai kā dzīva liecība tam, ko mūsu tautai nodarījis necilvēcīgais padomju okupācijas režīms, un piemērs tam, kā praktiski dzīvē piepildās apustuļa Pāvila aicinājums: “Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem… Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!”