Jānis Dimants. Vai būs miers, kad būs dzeloņdrāšu sēta, un vai būs malks tīra ūdens, ko padzerties? ^{Apriņķis.lv}

Nedrīkstam atpalikt

Lai Latvija paātrinātā tempā izbūvētu Latvijas-Baltkrievijas robežu, nepieciešami aptuveni 30 miljoni, tajā skaitā 27 487 153 eiro žoga izbūvei. Pats Valsts prezidents Egils Levits paudis, ka nedrīkstētu taupīt līdzekļus robežas infrastruktūras nostiprināšanai. Drošība taču mums pats svarīgākais, bet uz robežas tak hibrīdkara apstākļi!

Ak, šī nelegālo robežšķērsotāju uzskaite! Lai kaut maķenīt atslābinātos, kādu laiku prātā paturējām noapaļotus skaitļus: Lietuvā no Baltkrievijas ienākušo nelegālo imigrantu skaits sasniedzis četrus tūkstošus, Latvijā – četrus simtus. Ik pa brīdim tiekam informēti, cik nelikumīgo robežpārkāpēju dabūti atpakaļ, no kurienes ienākuši, ka lietuvieši vienam izmaksājuši biļeti, iedevuši vēl kādu kabatasnaudiņu un dabūjuši prom uz dzimto zemi… Tā nu varam sākt uzskaitīt arī tēriņus, ko šovasar raisījuši un raisa notikumi uz robežas ar Baltkrieviju.

Lai arī kā ar tiem statistikas rādītājiem, kuru sausai fiksēšanai nekādas gudrības nevajag, hibrīdkara negantību aprādīšanai bez analītikas neiztikt. Steidzu pavēstīt, ka pašieceltā eksperta veidotā topa goda trijniekā stabilu vietu ieņēmis Latvijas Radio raidījums "Divas puslodes". Tajā vienudien burtiski spīguļoja politologs Andis Kudors, kā arī allaž jestrie Eduards Liniņš un Aidis Tomsons. Smalki izanalizējot Lukašenko un viņa režīma izdarības, secināja: gan jau daudzkas notiek visciešākajā saziņā ar labāko draugu, kā aptrakušais muldoņa pasācis dēvēt Krievijas prezidentu. Un tas vairs nav prasts baltkrievu Batjkas izgājiens uz divu Baltijas valstu, arī Polijas, robežām. Satraucoši! Karstā tēma lielākajā daļā mediju. Taču ne mazums arī tādu pasniegumu, ka ne silts, ne auksts.

Ja nu sanācis iekāpt mediju lauciņā, kā obligātu pienākumu pret lasītājiem uzskatu padalīties domās par dažu labu dīvainību, arī apšaubīt vai pat kategoriski iebilst nepamatotiem secinājumiem. Nu galīgi aplam izrīkojies Latvijas žurnālistikā pašlaik vienīgais un tāpēc gana mīlētais feļetonists Egils Līcītis, "Lauku Avīzē" izsmejoši vēstot, ka sabiedriskajiem medijiem Zaķusalā un Doma laukumā bez vakcinēšanas un kovida citas tēmas vairs neeksistē, jādzird tik "uzmācoši sīcoša skaņa". Kaut feļetoniskā izteiksmē, tomēr – nu kā tā var? Attiecībā uz Latvijas Radio kaut vai ikrīta ziņu programma parasti ir ar uzmudinošu jaudu profesionāli novadīta ēterā, un ja vēl Lauris Zvejnieks, attālināti vai klātienē iztaujājot sarunu dalībniekus, palaiž pa smalkam humoriņam, elites pārstāvjiem uzdod pa kutelīgam jautājumam, – nu meistara cienīgi! Dominē attiecīgās dienas vai nedēļas visdažādākās aktualitātes vai visās dzīves jomās, pa vidam palaižot ko sprēgājošu no vēstures, pa odziņai sanāk, ieskatoties nākotnē. Tā ir tēmu daudzveidība. Radio Ziņu dienests rullē pilniem apgriezieniem! Protams, pavīd arī neveiksmes, bet sestdienu un svētdienu rītos sniegums reizumis izčākst.

Kas attiecas uz televīziju… 11. augustā publiski tika paziņots, ka pēc pašas iniciatīvas pārtrauktas darba attiecības ar Ritu Rudušu. Notiek programmu direktoru maiņa. Kas nu tagad mainīsies ekrānos? Un vai vispār kas mainīsies? Kā iztiksim bez runātīgās Rudušas? Toties mazrunīgais, no trijiem vienīgais palikušais LTV valdes loceklis Ivars Priede atklājis, ka uz labo pusi virzās sarunas ar Jāni Domburu – šamais, iespējams, oktobrī atgriezīsies ar kādreiz dimdošo raidījumu "Kas notiek Latvijā?".

Bet kas notiek, kam būtu jānotiek, ja vienā jaukā dienā gandrīz vienlaikus tiek izkratīti divi aktīvi rakstoši žurnālisti – Lato Lapsa un Jurģis Liepnieks?! Kanāla "Rīga TV24" raidījumā "Preses klubs", Latvijas Radio "Krustpunktā", kur piektdienās žurnālisti ķidā nedēļas notikumus, par kolēģu sensacionālo kratīšanu ne pušplēsta vārda. Toties ar satraukumu tiek vēstīts, ka Polijā nule pieņemtais likums mērķēts pret turienes neatkarīgo ziņu kanālu. Bet noticis taču kaut kas sensacionāls pašmāju žurnālistu aprindās! Nedrīkstētu noklusēt pat tad, ja kolēģis Jurģis tiktu izkratīts kā blēdīgs nodokļu nemaksātājs, nevis kā varai netīkamu gabalu rakstītājs. Vienādi vai otrādi, seši inspicētāji ar suņiem vandās pa visā valstī pazīstama, jā, arī visai skandaloza, personāža mājokli. Tiek izņemts dators, telefons. Neba tas uztverams tikai kā šovs?

Noklusēta skaļa klusināšana

Ja ne pilnīgā apgalvojuma formā, tad ar tradicionālo "iespējams" Lapsas un Liepnieka krišana nežēlastībā saistāma ar divu atkal graujošu grāmatu tapšanu un izdošanu. Turklāt L.L. operatīvi paspējis izziņot, ka aizturēšanas un kratīšanas nepalīdzēs – "Valstsgribis" un "Nāve" ("Bailes4") pabeigšanu un izdošanu nekas neapturēs. Šeit lasītājiem noderīgi atcerēties "Rīgas Apriņķa Avīzē" strikti pausto, kad izķeršanā bija nonācis Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes "Viltvārdis", kura virsrakstā liktais galvenais varonis – ne viens cits kā pašreizējais Valsts prezidents. Izskanēja ieteikums, pat prasība: ja grāmatā sarakstītais atbilst patiesībai, prezidentam jāatkāpjas; ja pasniegts melu mudžeklis, Lato Lapsa jātiesā un jāliek cietumā (14.08.2020). Nenotika ne viens, ne otrs, un tagad – turpinājums ar kulminējošu pieskaņu Latvijas jaunlaiku rakstniecībā un žurnālistikā. Visā notiekošajā ieturēt ignoranci – tas no mediju puses, vismaz tantei Pabažos, galīgi nav izprotams.

Savukārt pašieceltais mediju eksperts galīgi saskumdināts par amata brāļu un māsu vienprātīgu kāda pasaules mēroga pasākuma ignoranci. Pasākuma mentors un idejiskais virsvadītājs – pats mūsu valsts prezidents. Egils Levits dodas uz septembra beigās Ņujorkā paredzēto samitu, kur kopā ar pasaules valstu līderiem veidos stratēģiju, kas garantē cilvēku nodrošinātību ar pārtiku, drošību, veselību un vienlaikus sargā dabas pasauli.

Globālā stratēģija veidojama, rēķinoties, ka pašlaik 792 miljoni cilvēku pasaulē cieš badu. Bet paradokss tāds, ka pasaulē trešā daļa (!) pārtikas tiek izmesta atkritumos. Ir pieejami precīzi skaitļi, ka tuvāko pārdesmit gadu laikā jūrās un okeānos būs vairāk mūsu pašu izmesto plastmasu nekā zivju; jādomā, ko liksim tagad smeļamo dzelmju bagātību vietā. Bet, ja turpināsim gandēt dabu, ko tad iztecināsim no ūdenskrāna? Kas iekrāsies akās? Ka nesāk pietrūkt tīra ūdens kaut vai tikai padzeršanai.

Par Latvijas līdzdalību visās šajās savstarpēji tik cieši saistītajās ķēdēs aptuveni 100 gudru galvu saveidojumā ir tapis kas līdzīgs nacionālam varējumam un Latvijas līdzdalībai glābt, kas glābjams, akcijās. Letiņu sarīkotajā pasākumā bijis domu, priekšlikumu, pareģojumu, dialogu un monologu virmojums. Diemžēl palicis kaut kur protokolu fiksējumos. Ja neskaita Lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapā nodrukāto rakstiņu "Pārtikas sistēmas – ēdam šodien, domājot par rītdienu", nekur nekas nav parādījies. Tiesa, par ēšanu un izēšanos pilns ar izklāstiem. Un kur vēl Latvijas itāļa Roberto katru dienu atraktīvā ņemšanās pa virtuvi ar vairākkārtējiem atkārtojumiem TV ekrānos. "Kultūras Dienā" ievadslejā ēšanu kā galveno aktualitāti izceļ… arhitektūras kritiķe Ieva Zībarte, virsrakstā pavēles izteiksmē liekot "Mērcējiet krēmā!". Zinātnieku, mediķu atzinumos gan izskan, ka ar izēšanos nāktos piebremzēt. Bet ko darīt? Nav jau liegts arhitektūras ekspertei mudināt uz pretējo.

Caurlūkojot literāros izdevumus, acīs iekrīt, ka par ēšanu raksta arī dzejas vecmeistars Jānis Rokpelnis, kurš veiksmīgi adaptējies moderno dzejdaru manierēs un ar jautrības pieskaņu uzrauj pat dziļu domu raisošu tekstiņu:
atkal tu putru vāri
iznāk tik elitāri
jāsauc būs viesos dievi
viņi jau tagad tievi

Un tāds kā rezumē:
telefoniem zūd kodi
izēsta zemeslode
salej nu putru bļodās
kur dievi ir tur tie rodas

Zemeslodes pieminēšana uztverama ciešā saistībā ar TV ekrānos tagad tik bieži redzamajiem svešzemju cilvēkiem, kas nelikumīgi tikuši pāri robežām. Tas sievišķis ar mazu bērniņu pie rokas vai jaunekļi pašā spēka briedumā – domājams, neviens no Lietuvā vai Latvijā aizturētajiem nav ne kripatu domas pieļāvis kļūt par tādu vai citādu kara izraisītāju kaut kur svešumā. Viņi tīkojuši rast jel kādu labklājību, pārticību. Droši vien pat prātā nav ienācis, ka valstis tagad tērēs miljonus un miljardus, lai labas dzīves tīkotājus atstātu viņpus simtiem kilometru gariem dzeloņdrāšu pinumiem. Parēķinot arī pašu pārceļotāju izdevumus lidojumiem uz Baltkrieviju, tad pa tuviem un tāliem ceļiem taksīšos vai busiņos līdz kārotās Eiropas robežām, atkal sanāk jo pamatīgi izdevumi. Saliekot visus kopā, sanāktu…

Kad septembra beigās Egils Levits Ņujorkā tiksies ar visas pasaules varenajiem, izdevīgā brīdī varbūt pārmīs kādus vārdus ar pašu namatēvu Džo Baidenu. Izmantojot mums tik ļoti iepatikušos leksiku, viņš varētu sacīt: "Draugi, nav labi!", un tālāk īsumā pateikt, kas divās Baltijas valstīs darās uz robežas ar Baltkrieviju, pie viena diplomātiski arī ieminoties, ka citur jau iet vēl trakāk. Prezidenta Baidena kunga priekštecis Donalds Tramps tak sāka celt pamatīgu sienu uz robežas ar Meksiku, bet dzirdam, ka viena mēneša laikā ASV robežsardze aizturējusi gandrīz 200 000 cilvēku par nelegālu ieceļošanu pie dienvidu robežas. Jādara kas ar resursu, finanšu izdevumu plūsmas virzieniem, lai taču kāds labums tiek tur iezemiešiem uz vietas un nav viņiem jādodas pārtikas, labākas dzīves meklējumos pa plašo pasauli. Mēs, Latvijā, mēs… Vispār nav jau nekādas vajadzības fantazēt, kādas būtu prezidentu sarunu ievirzes vai novirzes. Skaidrs, ka mazajai Latvijai un vienlīdz dižajām ASV, visai pasaulei patlaban biedējošu satraukumu pilns laiks. Globālās peripetijas liek rast rīcību gan šodienai, gan nākotnei, ko tad katrs baudīsim uz savas ādas. Vienkāršoti runājot, baudīsim arī, kāds mums turpmāk būs dienišķās maizes rieciens un vai tiksim pie tīra, veldzējoša dzeramā ūdens malka.