Pētījums: Medicīnas personāla attieksme samazina sieviešu vēlmi radīt nākamos bērnus

"Ņemot vērā to, cik bieži valsts pārvaldes līmenī tiek runāts par nepieciešamību uzlabot demogrāfisko situāciju Latvijā, šie ir rādītāji, kurus nedrīkst ignorēt. Valsts institūcijām dzemdību iestādēs notiekošo vajadzētu sākt uztvert nopietni un risināt pēc būtības," uzsver pētījuma iniciatore A.Lieģe-Doležko.

"To, ka dzemdībās piedzīvota vardarbība atstāj sekas uz mūžu, apliecina gan sāpju pilnie stāsti, ar kuriem pētījumā dalījušās respondentes, gan daudzi pētījumi citās valstīs, kas parāda, ka traumatiska pieredze dzemdībās mazina mātes iespējas izveidot ciešu sakni ar bērnu un ievērojami palielina pēcdzemdību depresijas risku," piebilst O.Procevska.

Pētījumā noskaidrots arī tas, ka ceturtdaļā gadījumu (26%) medicīnas personāls vienmēr ir lūdzis piekrišanu medicīniskām manipulācijām dzemdību gaitā. 31% aptaujāto sieviešu atzinušas, ka piekrišana viņām lūgta tikai epizodiski, un tikpat daudzas atbildējušas, ka piekrišana nav lūgta nemaz. Situācija ir ievērojami labāka, runājot par jaundzimušā veselības stāvokļa izskaidrošanu - 43% no sievietēm, kas piedzīvojušas negatīvu attieksmi no medicīnas personāla puses, atzīst, ka par jaundzimušā veselības stāvokli mediķi sniedza visu informāciju saprotamā veidā.

Jāmin arī fakts, ka sievietes, kuras dzemdībās piedzīvojušas emocionālu vai fizisku vardarbību, medicīnas personāla attieksmi kopumā raksturo kā neitrālu vai pat drīzāk iejūtīgu, un tikai 25% novērtē to kā drīzāk vai pilnībā neatbalstošu. "Rezultāti parāda, ka kopumā sievietes ir pateicīgas medicīnas personālam par sniegto atbalstu. Bet tas nemaina faktu, ka daļa piedzīvo ļoti rūgtus mirkļus, kas atstāj ietekmi uz sieviešu turpmāko dzīvi. Jau šobrīd redzam, ka būtu nepieciešams valstiskā līmenī pievērsties tēmas padziļinātai izpētei, tādējādi ne tikai konstatējot faktu, bet arī izstrādājot ieteikumus, kā mainīt situāciju," komentē "Norstat Latvija" vadītāja Linda Ezera.

Skaidrojot medicīnas personāla negatīvo attieksmi un rīcību, sievietes kā galveno iemeslu min mediķu nepietiekamo izglītotību par cieņpilnu attieksmi, kā arī padomju kultūras ietekmi. "Lai arī mēs redzam, ka sievietes ir piedodošas un tolerantas arī pret negatīvu pieredzi, šis pētījums ir skaidrs signāls Latvijas sabiedrībai kopumā un konkrēti mediķiem - ja vēlamies tikt ārā no postpadomju stāvokļa, mums ir radikāli jāmaina attieksme pret dzemdībām un dzemdējošām sievietēm. Skaidrs, ka mediķu zemās algas neatvieglo situāciju, taču cilvēcīga attieksme lielā mērā nav naudas, bet gan kultūras jautājums. Vardarbībai dzemdībās vienkārši ir jākļūst pilnībā nepieņemamai," uzsver O.Procevska.

Pētījums, ko īstenojuši "Norstat Latvija", Agra Lieģe-Doležko un Olga Procevska, veikts brīvprātīgi, bez komerciāliem mērķiem un sponsoru atbalsta, balstoties pārliecībā par šīs tēmas svarīgumu Latvijas sabiedrībai. Aptaujā piedalījusies 2591 sieviete no 18 līdz 60 gadu vecumam (lielākā daļa vecumā no 30 līdz 40 gadiem). No šīm sievietēm 1440 bija dzemdējušas vismaz vienu bērnu kādā no Latvijas slimnīcām. Aptaujā noskaidrots, ka izplatītākās dzemdību vardarbības formas ir aizvainojoši komentāri par mātes ķermeni, svaru, izskatu vai rīcību, pārmetumi par "neprasmi" dzemdēt, zīdīt vai aprūpēt bērnu, kā arī palīdzības saucienu ignorēšana.