Vija Brikmane Siguldā: Aktīviem senioriem dzīve ir piepildīta ^{Apriņķis.lv}

Lai arī daudzu senioru lielākā vēlēšanās, dodoties pensijā, ir beidzot atpūsties, aktīvie seniori turpina darboties – dzied, dejo, sporto vai palīdz līdzcilvēkiem, darbojoties pensionāru organizācijās. Vijas kundzi intervijai uzrunājām pēc būtiska notikuma – viņa ievēlēta Latvijas Pensionāru federācijas valdē. “Sēdēt klēpī saliktām rokām nav laika, jo jāgatavojas jau nākamajam senioru pasākumam,” smejot saka Vija Brikmane un sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” stāsta par iespējām senioriem iesaistīties dažādās aktivitātēs un dzīvi padarīt krāšņāku.

“Darbi paši mani atrod!”

“Manas saknes ir Kurzemē, Brocēnos pabeidzu vidusskolu, bet vēlāk studēju pedagoģiju Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā Ķīmijas un bioloģijas fakultātē, un tā pēc augstskolas absolvēšanas visu 46 gadu darba mūžu esmu strādājusi skolā un lielāko daļu – tieši Siguldā. Te nonācu, apprecoties ar vīru Jāni, kurš uz mums tagad skatās no debesu maliņas,” stāsta Vija.

“Man ir četri bērni un septiņi mazbērni. Jā, jūs teiksiet, ir ko darīt vecmāmiņai! Bet ar mani dzīvē vienmēr tā notiek, es netiecos ne pēc amatiem, ne tituliem, tie paši mani atrod. Arī pensionāru biedrībā es iesaistījos, vēl strādādama skolā, jo mani uzrunāja iepriekšējais biedrības vadītājs. Varētu teikt, ka es inerces pēc ielēcu biedrības darbā, jo nevaru pateikt nē, ja varu teikt jā.”

Pensionāru biedrība “Sigulda” apvieno darbīgus seniorus, un Vija vada šo biedrību jau piekto gadu. Šopavasar Vijas kundze ievēlēta arī Latvijas Pensionāru federācijas valdē.

Padarīt senioru balsi skaļāku

Pensionāru biedrībai “Sigulda” ir senas tradīcijas. Tā pastāv jau vismaz 25 gadus. “Biedrība tika dibināta kā pensionāru grupa, lai palīdzētu cits citam, un no tā laika mēs turamies kopā,” biedrības vēsturi iezīmē Vija Brikmane. “Sākotnēji biedrībā bija tikai Siguldas pensionāri, bet, Siguldas novadā apvienojoties apkārtējiem pagastiem un novadiem, mēs strādājam kopā ar vairākām dažādu pagastu senioru grupiņām – tie ir seniori no Allažiem, Mālpils, Krimuldas.” Laika gaitā biedrība izaugusi līdz pilnvērtīgai nevalstiskajai organizācijai.

Biedrībai ir vairāki mērķi, un viens no svarīgākajiem – uzklausīt seniorus un padarīt viņu balsi dzirdamu ne tikai novadā, bet visā Latvijā. “Mūsu biedrības uzdevums ir iesaistīt pensionārus kopīgā sabiedriskā darbā, organizēt atpūtas pasākumus, sadarboties ar pašvaldību un Sociālo dienestu,” stāsta Vija. Biedrība arī aizstāv pensionāru sociāli ekonomiskās prasības pašvaldībā un valstī, lai uzsvērtu pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanu. Lai šie biedrības mērķi neizklausītos pārāk formāli, kopā ar Vijas kundzi ieskatāmies biedrības ikdienas aktivitātēs.

“Četras reizes gadā mēs rīkojam lielos svētkus – koncertu vasarā, Pēterdienā, kad sveicam jubilārus, 1. oktobrī svinam Starptautisko senioru dienu, kopā pulcējamies Ziemassvētkos un Lieldienās. Vienu reizi gadā mums ir lielā ekskursija, kuras organizēšanā palīdz Siguldas novada pašvaldība, piešķirot finansējumu transportam. Kovida pandēmijas laikā, protams, mūsu darbošanās apstājās, taču nu viss aktīvi notiek.”

Vija stāsta, ka Siguldas seniori ir aktīvi dziedātāji un dejotāji – deju kolektīvi “Preilene”, “Sniega rozes”, vīru dziesmu kopa “Saltavots”. Rokdarbnieces apvienojušās aktīvo dāmu klubā “Madaras”.

Pensionāru biedrībā kopumā ir 140 biedru, valdē pārstāvēti 13, un katram valdes loceklim ir sava atbildības grupa – citi seniori, par kuriem jārūpējas. Katru otrdienu valdes locekļi pēc dežūras principa strādā birojā – jau vairākus gadus biedrībai ir savas telpas Siguldas kultūras un mākslas telpā “Devons”.

Jāatgādina, ka biedrībā par savu darbu neviens nesaņem atalgojumu. Pieņemšanas dienās seniori var atnākt aprunāties, uzzināt jaunumus, izteikt priekšlikumus. Ikdienas saziņa notiek ar telefona starpniecību. Sociālajos tīklos savas lapas biedrībai pagaidām nav, bet, laikam ejot un augot senioru digitālajai pratībai, par tādu noteikti būs jādomā.

Tie, kas vēlas, atrod savu

Seniori, kuri vēlas darboties, vienmēr atrod iespēju to darīt. Tomēr ir seniori, kas laiku labāk pavada mājās, pie televizora un ne uz kādām aktivitātēm nav iekustināmi. Vaicāju, no kā tas, pēc Vijas kundzes domām, ir atkarīgs. “Ziniet, pie mums viesojās seniori no Dānijas un vaicāja tieši to pašu: ko jūs darāt ar tiem “dīvānniekiem”? Tā viņi pie sevis sauc pensionārus, kuriem nekas īpaši neinteresē.

Atbilde nav vienkārša, jo katram ir sava dzīve pieredze. Teiksim tā – dzīvē sakrātās problēmas, kādas nu kuram tās ir bijušas, atstāj iespaidu uz seniora dzīves ikdienu. Dažiem tas izveidojis negatīvu attieksmi, bet daudzi saglabā gaišu skatu uz dzīvi un pozitīvu attieksmi pret visu notiekošo. Tie, kuri vēlas komunicēt, nāk un dara.

Bet pensionāru biedrībai ir jārēķinās, ka cilvēki noveco un aktīvie seniori kļūst vecāki. “Jaunie” pensionāri – tie, kuri nupat aizgājuši pensijā, – vismaz sākotnēji neko negrib darīt, vienkārši beidzot atpūsies.” Vija gan vēlreiz atkārto, ka pensionāri ir ļoti dažādi – viņai esot kolēģes, kuras jau ir pensijas vecumā, bet vēl strādā skolā.

Senioram nav jādzīvo tikai savam labumam

“Ja aktīvu darbošanos uztver kā smagu nastu, tad būs grūti gan pašam senioram, gan kolēģiem, bet, ja to uztver kā iespēju, tad darbošanās būs lietderīga un prieka piepildīta,” uzskata Vija. “Mums katru dienu tiek dotas izvēles, un, ja mēs visu laiku teiksim nē, mēs vienkārši stāvēsim uz vietas. Ir cilvēki, kas dzīvo tikai savam labumam. Protams, ir pienākumi mājās, ģimenē, bet ir lietas, ko tu vari dot sabiedrībai. Tas varbūt skaļi izklausās, bet tā tas noteikti ir – tas, kā tu dzīvosi, ir katra paša izvēle.”

Pateicoties šādām dzīves dotajām iespējām, Vijas kundze, pārstāvot Latviju, bijusi gan konferencē Korejā, gan aizceļojusi uz Nordkapu, gan iesaistījusies virknē aktivitāšu tepat Latvijā.

“Cilvēkam, kurš vada organizāciju, tostarp senioru biedrību, jābūt ļoti mierīgam, jārod kompromisi, kopīga valoda,” uzskata Vija. Viņa vēlreiz velk paralēles ar skolu: līdzīgi kā skolā bērni cits citu cenšas pārkliegt –  kurš skaļāks, tam taisnība –, tā ir arī ar senioriem. “Es vienmēr esmu domājusi, ka kritizēt otru var tie, kas paši kaut ko dara, paši ierosina, jo kritika vienkārši kritikas pēc nav lietderīga,” saka Vijas kundze.

Protams, pensija!

Gatavojoties Pensionāru federācijas kongresam, arī pensionāru biedrība “Sigulda” apkopoja savus ierosinājumus. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, protams, ir pensijas lielums.

“Citās valstīs neviens nesaprot, kā mēs, seniori, vēl dziedam un dejojam ar tādu pensiju,” smejas Vijas kundze, taču uzreiz arī piebilst, ka par adekvātu pensiju un tās indeksāciju ir jāiestājas. “Bet man personīgi būtu pazemojoši iet un protestēt uz ielas. Vai tad kāds vēl nezina, kāds ir pensionāru stāvoklis valstī?”

Siguldas pensionāri arī ierosinājuši atjaunot pensiju piemaksas un palielināt neapliekamo minimumu. Indeksācijai būtu jānotiek divas reizes gadā. Ļoti aktuāls jautājums ir arī veselības aprūpe – to biedrība saprata, kad organizēja sporta nodarbības, vingrošanu un baseina apmeklējumu bez maksas.“Tas bija uz izķeršanu! Senioriem ir vēlme to darīt, bet ne vienmēr ir rocība,” saka Vija.

Biedrībai nav būtisku ienākumu, izņemot nelielas biedra naudas, bet, ja būtu kāds ziedotājs, tad gan seniori saplānotu gan ekskursijas un koncertus, gan pasākumus veselības uzturēšanai.

Vijas Brikmanes dzīvesprieka atslēga jeb lietas, kas seniora dzīvi dara priecīgu

Dārzs. “Nupat nolasīju pirmās zemenes! Man patīk pasēdēt dārzā, klausīties putnu čivināšanu. Tas dod sirdsmieru.”

Mazbērni. “Man ir septiņi mazbērni. Galvenais, ko es kā vecmāmiņa varu dot, ir samīļošana.”

Rokdarbi. “Esmu aktīva rokdarbniece. Tas ir ne tikai labs laika kavēklis, bet arī praktiski un finansiāli noderīga nodarbe.”

Satikšanās ar cilvēkiem. “Sarunas, aktuālo politisko jautājumu apspriešana, pensionāru vajadzību un problēmu apzināšana.”

Ikrīta pastaiga. “Galvenais ir sevi no rīta uzmundrināt un pierunāt garākai pastaigai. Es arī nūjoju un peldos baseinā. Tas palīdz veselībai un palīdz uzturēt arī gaišu prātu.”

Darbu plānotājs. “Es joprojām izmantoju skolotāja plānotāju, lai ierakstītu visus svarīgākos notikumus un tikšanās.”

Par publikācijas saturu atbild "Rīgas Apriņķa Avīzes" redakcija.