Pāvils Brūvers: Ja gribi mieru, gatavojies karam Apriņķis.lv
- Autors: Pāvils Brūvers
Foto - arhīvs
Aizvien, gadu iesākot, ļaudis biežāk pārdomā, ko nesīs šis gads. Īpaši tāpēc, ka patiesi pieaug iespējamība, ka Krievija, ja tā gūtu uzvaru Ukrainā, tās nākamais mērķis būtu Baltijas valstis, un tas varētu izvērsties par plašāku konfliktu, iespējams – par Trešo pasaules karu.
Eiropā aizvien biežāk atskan brīdinājumi par šādu iespējamību. Zviedrijas sabiedrībā šī atziņa izraisījusi visai plašu satraukumu – sak, nevajag baidīt cilvēkus un celt paniku. Zviedrijas armijas komandieris ģenerālis Mikels Bīdens savukārt izteicies, ka šo brīdinājumu mērķis nav satraukt cilvēkus, bet gan likt aizdomāties par situāciju un saviem pienākumiem.
Joprojām ir arī tādi militārie analītiķi un komentētāji, kas noliedz iespējamību, ka Krievija varētu uzbrukt NATO valstīm, jo, pirmkārt, Krievijai neesot ne tādu militāro, ne ekonomisko resursu, lai stātos pretī ievērojami attīstītākām un resursiem bagātākām NATO valstīm, otrkārt, karam ieilgstot un sadzīves apstākļiem Krievijā aizvien vairāk pasliktinoties, sabiedrībā varot sākties masveida protesti, kas var novest pie nemieriem un iekšzemes bruņotiem konfliktiem Krievijā un Putina valdības krišanas. To apzinoties, Kremlis no uzbrukuma NATO valstīm atturētos.
Vai tiešām Krievijas sabiedrība būtu spējīga atturēt Putinu no tālākām militārām avantūrām? Par to, kāds noskaņojums ir Krievijas sabiedrībā, pērn rudenī aptauju veicis neatkarīgais sabiedriskās domas pētījumu institūts “Lewada”. (Vācu aģentūras “DPA” žurnālists Ulfs Mauders Maskavā ir ticies ar šī institūta direktoru Ļevu Gudkovu. Savā publikācijā viņš raksta, ka “Lewada” neatkarība Putina režīma apstākļos ir ļoti nosacīta, tomēr tas esot vienīgais Krievijas pētniecības institūts, kam Rietumos vēl dāvā kaut cik uzticības. Visi pārējie ir vienīgi Kremļa propagandas instrumenti.)
Aptaujā uz “Lewada” jautājumu “Vai jūs atbalstāt Krievijas bruņoto spēku rīcību Ukrainā?” aizvadītā gada rudenī ar “jā” atbildējuši 73 procenti respondentu. Gudkovs nenoliedz, ka šo rezultātu zināmā mērā ietekmējušas bailes izteikties pret t.s. speciālo militāro operāciju, par kuras kritizēšanu Krievijā draud kriminālatbildība, tomēr Krievijā joprojām esot samērā daudz tādu patriotu, kas savu karavīru atbalstīšanu uzskata par savu patriotisko pienākumu. Aptaujā arī atklājies, ka vairums Krievijas iedzīvotāju nevēlas karu, tomēr, uzticoties masu medijos paustajam par it kā apdraudējumu no Rietumiem, karu Ukrainā viņi uzskatot par nepieciešamību.
Gudkovs atgādina, ka tūlīt pēc prezidenta Jeļcina atkāpšanās no amata 1999. gada decembrī uz “Lewada” aptaujas jautājumu “Ko jūs sagaidāt no jaunā valsts vadītāja?” absolūtais vairākums izteicies, ka sagaida Krievijas varenības atjaunošanu pasaulē un ekonomiskās situācijas uzlabojumus. Sajūta, ka Krievija ir varena un pasaulē respektēta valsts, tautā darbojas kā kompensācija daudzām ikdienas grūtībām, piebilst Gudkovs. Pēc viņa domām, Putina valdība varētu krist vienīgi tādā gadījumā, ja Krievijas bruņotie spēki Ukrainā ciestu smagu sakāvi.
Interesanti, ka arī šobrīd, kad visā Krievijā un pat Maskavā ļaudis cieš no aukstuma, no elektrības un ūdens apgādes pārtraukumiem, protesta demonstrācijās netiek prasīta ne valdības atkāpšanās, ne arī kara izbeigšana Ukrainā, bet gan izskan sūdzības “labajam caram” Putinam par vietējās varas pārstāvju neizdarībām.
Izskatās, ka uz Krievijas sabiedrības lomu pasaules kara novēršanā cerēt ir naivi. Atliek vien sekot senajai atziņai: “Ja gribi mieru, gatavojies karam.” Ar līdzīga satura aicinājumu savā “Facebook” kontā nesen nāca klajā arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Neļausimies vieglprātīgai attieksmei pret valsts drošību, stiprināsim to ikdienas darbā. Krievija un Baltkrievija pārredzamā nākotnē nemainīsies. Sadzīvot ar šo draudu, stiprināt savu noturību un izturēt šo laiku nebūs viegli, bet tas ir izdarāms, un mēs to izdarīsim.” Lai Dievs dod!