Psiholoģes ieteikumi, kas mājas kārtošanu padarīs vieglāku un relaksējošāku Apriņķis.lv
- Autors: Kristīne Dūdiņa, psiholoģe; Dariuss Rimkus, “IKEA” Interjera dizaina nodaļas vadītājs
Foto - publicitātes
Pētījumā par dzīvi mājās noskaidrots, ka viens no būtiskākajiem elementiem, kas ļauj mums justies mājās labi, ir sajūta, ka kontrolējam savu dzīvi. Tomēr viens no šķēršļiem katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam, kas liedz to izjust un justies labi, ir sajūta, ka mājas darbi nekad nebeidzas. Eksperti dalās praktiskos padomos, kā līdzsvarot mājās paveicamos darbus un atvēlēt laiku arī atpūtai.
“IKEA” ikgadējā pētījuma “Dzīve mājās” rezultāti atklāj arī to, ka atpūta (34 %) un tīrība un kārtība (35 %) ir svarīgākie elementi, kas palīdz uzturēt garīgo labsajūtu. Kopumā kārtības uzturēšana var pasargāt cilvēkus no nevajadzīga stresa, ko rada nekārtība un netīrība. Nekārtīga vide var radīt sajūtu, ka visa ir par daudz, turpretī kārtīgas telpas veicina atslābināšanos, jo tajās mums nav sajūtas, ka kaut kas ir palicis nepadarīts. Kārtība rada mums sajūtu, ka kontrolējam savu vidi un ka spējam to ietekmēt. Daudziem cilvēkiem kārtīgā vidē ir vieglāk koncentrēties un būt produktīviem. Arī pati kārtošana var būt nomierinoša, īpaši, ja haoss nav pārlieku liels.
Ieplāno konkrētu laiku mājas darbiem
Nekārtīgā mājoklī var būt grūti atpūsties, rodas iekšējā trauksme un uzspiesta pienākuma sajūta. Par laimi, ir dažādas stratēģijas, kā ieviest kārtību pat tad, ja trūkst enerģijas.
Nosaki mājas darbu prioritātes atkarībā no to potenciāla uzlabot situāciju un kopējo labsajūtu. Ieplāno konkrētu laiku, piemēram, 15 minūtes, ko atvēlēt mājas darbiem, un šai laikā paveic tik daudz, cik vien iespējams. Nepārmet sev – pirms atkal ķeries pie darba, ir nepieciešams pārtraukums.
Arī laiks, ko pavadām atpūšoties un neko nedarot, ir sava veida kārtošana, tikai savā prātā. Plānojot laiku mājās veicamajiem pienākumiem, darbam un atpūtai, mūsu prātā notiek līdzīgi procesi kā fiziski kārtojot un noliekot lietas īstajās vietās.
Sadali mājas darbus mazākos darbiņos
Lai liela daļa nedēļas nogales nebūtu jāvelta kārtošanai un tīrīšanai. Lai paliktu laiks atpūtai un citām sirdij tuvām aktivitātēm, kuras ir svarīgas mūsu labsajūtai, mājas darbus ieteicams plānot visas nedēļas garumā. Piemēram, pirmdienas vakarā var pusstundu sūkt grīdu ar putekļusūcēju, otrdien atvēlēt pusstundu pamatīgai vannasistabas tīrīšanai, trešdien pievērsties virtuvei un tā tālāk. Šādi mēs katru dienu veltīsim mājoklim tikai pusstundu, bet iegūsim veselu dienu brīvdienās.
Ieteicams arī izdarīt sīkumus uzreiz, lai tie nesakrātos. Piemēram, pēc ēdiena gatavošanas virtuvi var sakārtot uzreiz. Pa ceļam uz dušu var ieslēgt veļas mazgājamo mašīnu, bet gaidot, kad uzvārīsies ūdens tējai – noslaucīt virtuves galdu vai darba virsmu.
Atbrīvojies no lietām, kuras tev vairs nepatīk
Ir svarīgi turēt mājās tikai tādas lietas, kas mums patiešām patīk, un atvadīties no tām, kuras mums vairs nav tuvas. Viņš ierosina šādas mantas pārdot vai ziedot, jo tās tikai aizņem vietu un laupa mums laiku un enerģiju. Nekārtība ir prieka un veselīga mājokļa lielākā ienaidniece. Ja apkārt ir lietas, kuras mums patīk, tas mūs iepriecina, jo atgādina par dzīves laimīgajiem mirkļiem. Bet nekārtības efekts ir pretējs. Nevienu nepriecē salauztas, nemīlētas lietas, lietas, ko esam paturējuši “katram gadījumam”, dāvanas, ko glabājam pienākuma pēc, un mantas, kas nedarbojas. Tās izsūc mums enerģiju un lieki aizņem plauktus. Lai virzītos uz sakārtotāku dzīvi, no šīm lietām jātiek vaļā vispirms.
Kā panākt, lai būtu jākārto retāk
Knifs, kas ļaus ietaupīt mājokļa kārtošanai nepieciešamo laiku: mantas ir jāsakārto tā, lai katrai būtu sava noteikta vieta, kur to var viegli atrast. Kad esi atbrīvojies no nevajadzīgā, tad sašķiro pāri palikušās lietas un saliec tās kastēs.
Pat tad, ja mantas glabā atvilktnēs, tās aizņems mazāk vietas un būs vieglāk atrodamas, ja būs kastēs. Vaļējos plauktos ir ērti lietot lielākus grozus rotaļlietām, plediem un citām mantām. Plauktos viena stila kastes ir arī lielisks veids, kā paslēpt nekārtību.