Psiholoģes ieteikumi autovadītājiem, kā mazināt dusmas un agresiju pie stūres ^{Apriņķis.lv}

Esmu ir viena no braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbību vadītājām uzņēmumā “Psihologs Tev”. Šoferi, kuri sakrājuši astoņus pārkāpumu uzskaites punktus, no CSDD saņem paziņojumu par pienākumu apmeklēt šādas nodarbības, lai dzēstu divus punktus un uzlabotu savu uzvedību satiksmē.

Noteikumus pārkāpj neuzmanības, steigas un adrenalīna dēļ

Vairums braukšanas uzvedības korekcijas grupu apmeklētāju ir vīrieši dažādos vecumos – no tikko tiesības ieguvušiem jauniešiem līdz senioriem ar vairāku desmitu gadu ilgu stāžu. Arī pārkāpumi, par ko piešķirti punkti, ir dažādi, bet visbiežāk tā ir agresīva braukšana un ātruma pārsniegšana.

Šos pārkāpumus cilvēki izdara gan neuzmanības dēļ, gan mēģinot kaut kur ātrāk nokļūt, gan sakāpinātu emociju iespaidā, turklāt šoferiem bieži vien trūkst prasmes, kā veiksmīgāk tikt galā ar uzkrāto spriedzi. Ir arī tādi braucēji, kas noteikumus pārkāpj apzināti – vieni vēlas gūt adrenalīnu, piemēram, apzināti izraisot sānslīdi vai uzņemot pārāk lielu ātrumu, bet citi dzīvo ar attieksmi, ka noteikumi neattiecas uz viņiem.

Kā mazināt agresivitāti?

Domāšanas un uzvedības maiņa ir ļoti ilgs, grūts un sarežģīts process, kas ir iespējams tikai tad, ja cilvēks pats vēlas un ir gatavs mainīties, tāpēc nodarbībās lielākie ieguvēji ir tie, kas saprot savas kļūdas un vēlas laboties. Mēs mēģinām šoferus izglītot un liekam saprast, ka mēs neesam dzīvnieki – mēs varam izvēlēties, kā reaģēt uz dažādiem stimuliem un kontrolēt savu rīcību.

Ja cilvēks apzinās, ka pie stūres mēdz būt agresīvs, un vēlas labāk kontrolēt savas emocijas, iesaku izmēģināt paņēmienus, kas ir šķietami vienkārši, bet efektīvi.

• Apzināties un analizēt situāciju. Nonākot situācijā, kad gribas pārkāpt noteikumus vai tas jau ir izdarīts, ir vērts uzdot sev jautājumu – kāpēc es to darīju? Ko es tajā brīdī domāju, kā jutos? Apzinoties savas emocijas, var mēģināt izprast savu rīcību un nākamreiz mainīt to.
• Mūzika – uzliec savu mīļāko mūziku, dziedi līdzi un izliec negatīvo enerģiju mūzikā, nevis uz ceļa un citiem satiksmes dalībniekiem.
• Elpošanas tehnikas var palīdzēt mazināt stresu un dusmas, kas nereti liek rīkoties agresīvi. Piemēram, veic 4 sekundes ilgu ieelpu, 4 sekundes aizturi elpu, 6 sekunžu garumā izelpo gaisu un pēc tam nogaidi 4 sekundes līdz nākamajai ieelpai. Tāpat var praktizēt dziļo jeb diafragmālo elpošanu – uzliec roku uz vēdera un lēni ieelpo caur degunu tā, lai vēders piepūšas, un vēl nedaudz lēnāk izelpo caur muti, saplacinot vēderu. Atkārto vingrinājumus vairākas reizes, kamēr jūties mierīgāks.
• Muskuļu relaksācija: spēcīgi sasprindzini kādu muskuļu grupu 5–10 sekundes, pēc tam uz 15–20 sekundēm atslābini, veicot dziļas ieelpas un izelpas. Vislabāk būtu šī vingrinājuma laikā sasprindzināt un atslābināt visas ķermeņa muskuļu grupas vienu pēc otras, taču, esot automašīnā, var veikt “īso versiju” ar dažām muskuļu grupām.
• Pamasē sev plecus un žokļa muskuļus, kur krājas spiedze. Šo vingrinājumu gan drošāk veikt, apstājoties pie sarkanās gaismas vai ceļa malā.
• Izstāsti situāciju ceļabiedram. Nomierināties un paraudzīties uz situāciju racionāli var palīdzēt tās izteikšana skaļi – ja esi mašīnā kopā ar kādu citu, pastāsti viņam, kas notika, kā tu jūties un kas šīs emocijas izraisīja. Ja kāds uz ceļa izdara kaut ko kaitinošu un sadusmo tevi, padomā, vai arī pats kādreiz esi līdzīgi rīkojies un kāpēc esi tā darījis?

* Aptauju veica apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada marta beigās, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 gadiem.