Nākotnes darba tirgus: kas sagaida Baltijas valstis ^{Apriņķis.lv}

Tuvākajās desmitgadēs profesijas būs pārsvarā saistītas ar tehnoloģijām, zinātni, ilgtspējību un sociālajām izmaiņām sabiedrībā, proti, būs nepieciešami aprūpes speciālisti.

Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, iedzīvotāju skaits samazinās un noveco, kas ietekmē darba tirgus struktūru. Samazināsies jauniešu skaits, kas ienāk darba tirgū, un tas, savukārt, palielinās konkurenci par talantiem. Mēs jau tagad esam liecinieki pieaugošai minētajai konkurencei globālā līmenī, attīstītajām valstīm, cenšoties piesaistīt labākos absolventus no visas pasaules.

Lai gan līdz ar mākslīgā intelekta attīstību daudz tiek runāts par to, ka tuvākajā nākotnē cilvēci sagaida drastiskas pārmaiņas un teju visas radošās un daudz citu profesiju speciālistu aizstās roboti, tam gluži nevar piekrist.

Atskatoties uz pagātnes industriālajām revolūcijām, var redzēt, ka, lai gan daudzās jomās cilvēkus aizstāja mašīnas, vienlaikus radās jaunas darbavietas un profesijas. Jā, cilvēki mēdza uz laiku zaudēt darbu automatizācijas vai mehanizācijas dēļ, taču “tīrā ietekme” vienmēr bija pozitīva. Aizvien tika radīts vairāk jaunu darba vietu, nekā iznīcināts.

Pasaules Ekonomikas foruma 2023. gada ziņojumā “Nākotnes darbs” (“Future Jobs”) secināts, ka ceturtā rūpnieciskā revolūcija, mainīgās darba ņēmēju un patērētāju vēlmes, kā arī neatliekamā vajadzība pēc “zaļās” enerģētikas pārmaiņām pārveido darbaspēka nozaru sastāvu un stimulē pieprasījumu pēc jaunām profesijām un prasmēm. Globālajām piegādes ķēdēm ir ātri jāpielāgojas arvien pieaugošajam ģeopolitiskajam svārstīgumam, ekonomiskajai nenoteiktībai, inflācijai un preču cenu pieaugumam.

Kādas profesijas var rasties nākotnē?

Mākslīgais intelekts kļūst par arvien nozīmīgāku daļu cilvēku ikdienā, būs nepieciešami profesionāļi, kuri pārrauga tā ētisku izmantošanu un izstrādā normas, lai nodrošinātu drošu un godprātīgu mākslīgā intelekta izmantošanu. Šīs profesijas nosaukums varētu būt mākslīgā intelekta ētikas speciālists.

Tāpat tiek prognozēts, ka, piemēram, būs pieprasījums pēc speciālistiem, kuri spēj uzturēt un attīstīt autonomās braukšanas tehnoloģijas, nodrošinot transportlīdzekļu drošību un efektivitāti.

Savukārt, pieaugot kiberuzbrukumu skaitam, būs vajadzīgi speciālisti, kas izprot cilvēku uzvedību saistībā ar kiberdrošību, lai varētu izstrādāt efektīvākus aizsardzības mehānismus.

Ar pieaugošo kiberapdraudējumu skaitu finanšu sektorā bankas vēl vairāk piesaistīs augsti kvalificētus profesionāļus, kas var novērst un reaģēt uz kiberuzbrukumiem, aizsargājot gan klientu datus, gan banku aktīvus. Bankām nākotnē būs jāstrādā ciešāk kopā ar citiem spēlētājiem, piemēram, “FinTech” uzņēmumiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un tehnoloģiju uzņēmumiem. Šā iemesla dēļ radīsies nepieciešamība pēc speciālistiem, kas var izstrādāt un pārvaldīt sarežģītas finanšu ekosistēmas.

Robotu un biotehnoloģiju kombinācija radīs nepieciešamību pēc speciālistiem, kas izstrādā bioloģiski uzlabotus robotus vai implantus, kas var uzlabot cilvēku spējas vai palīdzēt ārstēt slimības.

Tehnoloģijas arvien vairāk ienāks arī veselības aprūpē, un būs nepieciešami eksperti, kas pārrauga un attīsta digitālās veselības risinājumus, piemēram, veselības monitoringu ar sensoriem, telemedicīnu un virtuālo pacientu aprūpi.

IKT nozare joprojām vislabāk apmaksāta

Pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmums “Figure Baltic Advisory” 2024. gada dati liecina, ka visaugstāk apmaksātās profesijas darba tirgū joprojām ir no IKT nozares. Šogad īpaši izceļas mobilo lietotņu programmētāji, bet viņiem uz papēžiem min arī pārējie – “front-end”, “back-end” un “full-stack”, tāpat kā sistēmu arhitekti un kiberdrošības speciālisti jeb ētiskie hakeri.

Pētījuma dati arī liecina, ka īpaši strauji atalgojums pieaudzis arī e-komercijas speciālistiem, IKT nozares pārdevējiem un mobilo lietotņu programmētājiem. No “modernākiem” amatiem strauju atalgojuma pieaugumu ir pieredzējuši ilgtspējas vadītāji, bet no “praktiskajām” profesijām – servisa tehniķi.

Daļai no zemāk apmaksātajiem amatiem šogad ir vērojams straujākais pieaugums atalgojumā, kas liek domāt, ka tuvākajos gados, iespējams, šos amatus vairs neredzēsim starp zemāk apmaksātajiem, tas attiecas, piemēram, uz farmaceitiem un informatīvo nodrošinājumu speciālistiem.

Vai mākslīgais intelekts var atrisināt produktivitātes problēmas?

Latvijai plašāk ir jādomā par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu, jo pētījumi liecina, ka mākslīgais intelekts var uzlabot produktivitāti par 30–50 %, kas mūsu valstij ir ārkārtīgi nepieciešama.

Produktivitāte mazāk ir atkarīga no izmantotajiem rīkiem, bet vairāk no tā, ko uzņēmums ražo, jo īpaši no tā, vai gala produktam ir pievienotā vērtība. Vienlaikus automatizācija un robotika var atvieglot pāreju uz augstāku pievienotās vērtības līmeni, tomēr ir izņēmumi.

Piemēram, Igaunijā piena ražošana ir ļoti efektīva, proti, Eiropā ir viens no augstākajiem govs izslaukumiem. Roboti tiek galā ar tradicionālo slaukšanu, un dabiskie apstākļi ir gandrīz ideāli. Taču, neskatoties uz šīm priekšrocībām, Igaunija svaigpienu eksportē, jo tās piena pārstrādes nozare ir vāja un nespēj saražot augstvērtīgu produkciju eksporta tirgum. Svaigpienu pārdod uz Lietuvu, kur to pārvērš piena pulverī. Šis piemērs parāda, ka automatizācija vien var nepalielināt produktivitāti, ja nevaram ražot augstvērtīgus produktus, piemēram, sieru.

Tehnoloģijas neapšaubāmi spēj ievērojami uzlabot un atvieglot mūsu dzīvi, taču nākotne piederēs tiem augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri spēs dot uzdevumus šīm tehnoloģijām un virzīt to attīstību.