Virgīnija Sīmansone Saulkrastos: Senioriem galvenais ir neierūsēt ^{Apriņķis.lv}

Virgīnija Sīmansone par Saulkrastu Pensionāru biedrības vadītāju kļuva 2021. gada augustā. Biedrībā šobrīd aktīvi darbojas gandrīz septiņdesmit senioru. Kā norāda Virgīnija, senioriem ir iespēja apmeklēt klātienes tikšanās reizi mēnesī, doties ekskursijās vai apmeklēt sporta nodarbības. Ir seniori, kas piedalās pilnīgi visās aktivitātēs, bet ir arī tādi, kas sagrupējas pa interešu grupām.

No kultūras pasākumiem senioriem visvairāk patīk izrādes – komēdijas –, jo dzīvē daudz kas esot redzēts un grūtību nav trūcis, tāpēc vecumdienās gribas uz visu paskatīties ar humoru, vairāk saskatīt labo un priecāties. Dvēseli plosīt vairs negribas. Pasākumu plāns senioriem ir ļoti dažāds.

“Pirms kļuvu par Saulkrastu Pensionāru biedrības vadītāju, aktīvi apmeklēju sapulces. Iepriekšējā biedrības vadītāja Maruta Muste mani uzrunāja un jautāja, vai es nevēlētos vadīt biedrību, jo viņa šo darbu brīvprātīgi bija darījusi jau sešpadsmit  gadus. Man pat nebija izvēles, mani vienkārši ievēlēja un uzticēja visu organizēt. Es jau drusku spurojos pretī, jo īsti nebija prasmju datora lietošanā, turklāt man nekad nav bijušas autovadītāja tiesības, kas mazlietiņ arī apgrūtina pārvietošanos. Es visu darba mūžu esmu redzējusi agresīvu braukšanu, jo strādāju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā par intensīvās terapijas ārsti, un tur jau nemaz citādāk nevarēja, kā tikai braukt pēc iespējas ātrāk.

1979.gadā es ieprecējos Saulkrastos, bet viss darba mūžs pagājis Rīgā. Sešdesmit divu gadu vecumā es aizgāju izdienas pensijā. Esmu nostrādājusi četrdesmit divus  gadus un tikai trīs reizes esmu ņēmusi slimības lapu, esmu nostrādājusi maksimālo laiku. Piedzīvoju arī tos laikus, kad medicīnā ienāca digitālā pasaule. Man ļoti patika darbs ar cilvēkiem. Ja man prasa, vai man nav nostalģijas pēc darba, es saku nē, jo neviens jau nezina, cik daudz stundu pēc maiņas pavadījām, lai aizpildītu pacientu kartītes. Esmu redzējusi daudz ko – sākot no padibenēm un beidzot ar privātmājām ar baseiniem.

Šobrīd mana dzīve ir aktīva, un viss ap mani arī kustas – pagalmā staigā pīles, rūpējos par puķudobēm, kaķi, kas prasa uzmanību. Man nav vajadzīgas svešas emocijas, man pietiek ar savējām. Ļoti reti apsēžos pie televizora, lai noskatītos kādu filmu, un tad arī tikai tādas, kam ir viena sērija. Neesmu gatava gadu gadiem dzīvot līdzi svešai dzīvei. Man mazmeita vēl nebija piedzimusi, kad seriāls “Mīlas viesulis” jau pulcēja skatītājus pie TV ekrāniem, un šodien viņai jau ir deviņpadsmit, bet seriālu vēl rāda.

Uz Pensionāru federāciju jābrauc uzzināt jaunumus, baznīcā puķes jāsakārto. Man vienmēr ir patikuši rokdarbi. Aktīvi darbojos rokdarbnieču pulciņā, piedalījāmies izstādēs, satiku domubiedrus, tieši tur arī uzzināju par Saulkrastu Pensionāru biedrību. Aizgāju paskatīties, un mani ieinteresēja. Bijusī vadītāja aicināja mani dalīties zināšanās ar senioriem medicīnas jomā, stāstīt par uzturu, vitamīniem, cik svarīga ir mentālā veselība, jo imunitāti nevar stiprināt tikai ar vienu tableti.

Seniori ir dažādi. Vasarā mūsu biedrībai pievienojas arī vasarnieki. Aicinām dažādus lektorus, ir bijušas psiholoģes lekcijas, dažādi mākslinieki. Mēģinām aptvert dažādas interešu grupas. Dodamies uz spa centriem Pērnavā un peldbaseinu Valmierā.

Nākamais gads būs ļoti darbīgs, jo esam atsaukušies Piejūras pensionāru biedrības aicinājumam 30. maijā Saulkrastos rīkot Latvijas piejūras senioru biedrību festivālu “Pie jūras dzīve mana”, kur pulcējas seniori no Latvijas piejūras novadiem  – Limbažu, Ādažu, Tukuma, Talsu, Ventspils, Dienvidkurzemes novada. Seniori no Salacgrīvas, Skultes, Saulkrastiem, Kalngales, Carnikavas, Engures, Lapmežciema, Mērsraga, Rojas, Talsiem, Jaunpils, Puzes, Ances, Tārgales, Vārnes, Užavas, Jūrkalnes, Pāvilostas, Rucavas un Jūrmalas.

Senioriem galvenais ir neierūsēt, neiegulties, ir jābūt mērķim, uz kuru iet. Vajag sapucēties, satikt citus seniorus. Būt aktīviem. Viegli ir iesēsties pie seriāliem dīvānā, tas ir ceļš, kurš aiziet arvien bezcerībā. Tāpēc arī mēs kā biedrība pēdējos gadus esam braukuši uz šo festivālu. Pagājušogad tas notika Rojā, un nākamgad tas notiks pie mums, Saulkrastu estrādē. Tāpēc mīļi jo mīļi aicinu ikvienu senioru – pat tos, kuri biedrībā nedarbojas, – jo aicināti ir visi. Pasākumā nav ieejas maksas, tikai jābūt vēlmei satikties, paskatīties citu senioru priekšnesumus, paklausīties labu mūziku, kopā pasēdēt, padejot.

Man prieks, ka seniori tagad ir diezgan advancēti. Mēs aktīvi sazināmies galvenokārt saziņas vietnē “WhatsApp”. Tā mēs viegli varam komunicēt. Man biedrībā ir arī palīgi – Māra Putna ir atbildīga par grāmatvedības jautājumiem, Aivars Buliņš ir mans tehniskais palīgs.

Mēs biedrībā cits citu stiprinām. Cik iespējams, palīdzam. Kad vienai seniorei māja nodega, visi vācām līdzekļus, cik nu kurš varēja, drēbes, un šāds atbalsts arī cilvēkam liek saņemties. Labs kontakts mums ir ar Sējas senioru biedrību “Pīlādzītis”. Vienmēr esam atsaukušies un no Saulkrastiem braukuši uz Pabažu Kultūras nama senioru koncertiem. Šogad pēc ilgiem laikiem Saulkrastu novada senioru Ziemassvētku koncerts notiks kultūras namā “Zvejniekciems” Saulkrastos. Sējas biedrībai būs iespēja atbraukt arī uz mūsu pusi. Koncerts plānots 13. decembrī plkst. 18.00, tā, lai tie seniori, kas vēl strādā, arī varētu pabūt ar visiem kopā.

Viena no visaktīvākajām mūsu biedrēm, kas neizlaiž nevienu sanāksmi, ir deviņdesmit divus gadus veca, bet jaunie biedri sākumā ir nedroši. Ir biedri, kas ir pensijā un strādā, bet grib tikties. Vidējais vecums mums ir aptuveni septiņdesmit gadi. Kad aizbraucām ekskursijā uz Lietuvu, Pakrojas muižu, tur ir bezmaksas ieeja tiem, kas vecāki par astoņdesmit pieciem gadiem, un mums autobusā bija vienpadsmit cilvēki šādā vecumā.

Biedrībā mums nav dalības maksas. Visi var droši nākt. Mans darba rūdījums palīdz vadīt biedrību, pēc dabas esmu mierīga un konflikta situācijās saglabāju mieru. Man pašai ir trīs bērni, trīs mazbērni un deviņpadsmitgadīgs zostēviņš. Vīrs no debess maliņas ik pa laikam uzsmaida. Priecājos, ka seniori ir aktīvi. Visu laiku kaut kas jādomā, jo seniori zvana un paši interesējas, kas būs, kur brauksim. Dzīvē ir tik daudz lietu, par ko priecāties, pēc dabas esmu optimiste.”