Šefpavārs Havjers Garsija jaunībā uzkāpis Meksikas augstākajā kalnā Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - no privātā arhīva
Keramiķis, tēlnieks un šefpavārs Hosē Havjers Mansurs-Garsija Latviju par mājām sauc jau vairāk nekā 30 gadus. Viņš ne tikai pieradinājis latviešus pie asiem ēdieniem, bet arī nodibinājis pirmo mariači grupu Baltijā un izdevis grāmatu “Gatavots a la Mexicana”. Meksikānis bijis restorānu tīkla “Tex-Mex” šefpavārs, bet pēc tam uzsācis privātu biznesu un atvēris pats savus restorānus.
Par sevi viņš saka: “Latvijā ierados 1992. gadā, un tad viss bija citādāk. Tas bija sava veida kultūršoks – no kapitālistiskas valsts Meksikas, kur ir ļoti liela ASV ietekme, nonākt bijušajā PSRS valstī. Tā kā uz Latviju atbraucu kopā ar visu savu ģimeni, tajā skaitā četriem bērniem, līdz ar viņiem sēdos Ķeipenes skolas solā, lai iemācītos latviešu valodu. Man palīdzēja skolas direktors Andris Upenieks – pateicoties viņam sāku saprast arī gramatiku –, bet iegūtās zināšanas papildināju, runājoties ar kaimiņiem un apkārtnes iedzīvotājiem. Ķeipenē bija koris, kurā iesaistījos. Sākumā daudz nesapratu, ko tur dziedu, bet ar laiku atvērās visa dziesmās ierakstītā Latvijas bagātība – daba, cilvēki un mīlestība pret zemi un apkārtējiem.
Un vēl viens palīglīdzeklis – “Latvijas Radio 1”! No tā uzzināju gan labas, gan sliktas ziņas, klausījos interesantos raidījumus un turpinu to darīt joprojām. Lai iemācītos valodu, vispirms ir jābūt pozitīvai attieksmei pret valsti, kurā dzīvo. Valodu joprojām mācos – katru dienu nāk klāt kāds jauns vārds. Pie sasniegtā apstāties nedrīkst! Kas es esmu – meksikānis vai latvietis? Es teiktu – latvietis! Esmu iemīlējis šo zemi, valodu, kultūru un cilvēkus. Te ir manas mājas!”
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Man jaunībā patika alpīnisms. Meksikā esmu uzkāpis augstākajā kalnā – Popokatepetlā – 5300 metru virs jūras līmeņa.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Tad, kad piedzima mani bērni, un kad bija tas gods apkalpot Vairas Vīķes-Freibergas pusdienas.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Tas, ka cilvēkiem paliek atmiņā manis taisītais ēdiens un viņi par to atceras vēl pēc daudziem gadiem.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Nedzeru, nepīpēju, garās pastaigas pa virtuvi.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Iet vēlu gulēt un reti izmantot iespēju doties atvaļinājumā
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvis?
Dzīvē vajag pēc iespējas vairāk censties darīt pozitīvas lietas, un draugi ir mana lielākā bagātība.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Grāmata – Karlosa Kastaņedas “Dona Huana mācības”, filma – “Labs gads” (Good year).
Kādu mūziku klausāties?
Džezu, bosanovu, blūzu.
Jūsu neprātīgākais, spontānākais pirkums?
Ķeipenē 1993. gadā nopirku divas tonnas dīzeļdegvielu par 100 dolāriem.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
ASV 50. gados.