"Zaļais barometrs": Koku ciršanas apjomu palielināšana ir drauds mežu ilgtspējai
- Autors: "Zaļais barometrs"
Foto - arhīvs
Vides nevalstisko organizāciju apvienība “Zaļais barometrs” norāda – ciršanas apjomu vēl lielāka kāpināšana apdraud Latvijas mežus. Zemkopības ministrija ir izteikusi priekšlikumu kāpināt koksnes ieguvi par diviem miljoniem kubikmetru gadā valsts mežos, ko apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži" (LVM), un peļņu novirzīt kā vienu no iespējamiem finansējuma avotiem aizsardzības budžetam. Šādu ideju aktīvi virza Latvijas kokrūpniecības sektors.
Slikti dabai un videi, bet vai labi ekonomikai?
Lēmums būtiski palielināt ciršanas apjomus balstās nevis ekoloģiskos vai sabiedriskos apsvērumos, bet gan īstermiņa ekonomiskās interesēs. Pieaugošais izejmateriāla piedāvājums neveicina augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību Latvijā. Tieši pretēji – lielais apjoms samazina spiedienu ieguldīt pārstrādē ar augstāku pievienoto vērtību un inovācijās.
“Šobrīd visā pasaulē ir diskusijas par meža pārvaldības kvalitāti un izmantošanas intensitāti. Ciršanas intensitāte ir jāmazina gan klimata pārmaiņu krīzes ierobežošanai, gan dabas daudzveidības izzušanas dēļ. Šīs abas problēmas ir ļoti aktuālas arī Latvijā. Izprotot bioekonomikas nozīmi un mazāku resursu pieejamību, nepārpotami dodams atbalsts tieši produktu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību. Taču Latvija vēlas iet pretēju ceļu, viss galvenais spēks un uzmanība aiziet vēl intensīvākai koksnes resursu ieguvē, jo zāģētāvām vienkārši vajag koksni,” norāda “Zaļā barometra” pārstāvis, Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis. “Tas neveicina modernu, ilgtspējīgu meža nozari, bet tikai padziļina atkarību no masveida ciršanas un vēl lielāku kailciršu ipatsvaru meža vidē.”
Mežizstrādes apjomi – rekorda līmenī
2023.gadā Latvijā tika izcirsti 15 miljoni kubikmetru koksnes – līdz tam augstākais rādītājs vismaz pēdējo 100 gadu laikā. Taču jau 2024. gadā šis rekords tika pārspēts – 16 miljoni kubikmetru. Tas noticis, neskatoties uz biežajiem apgalvojumiem, ka nozari pārlieku “ierobežo” dabas aizsardzība un citi nosacījumi.
Galvenās cirtes īpatsvars samazinās – un tas ir bīstams signāls
Dati rāda, ka galvenā cirte veido arvien mazāku daļu no kopējā izcirstā apjoma valsts mežos – no 74 % 2014. gadā līdz vien 57 % 2024. gadā. Tas liecina par pieaugošu citu veidu ciršu izmantošanu – sanitāro, kopšanas un atmežošanas ciršu, kas nereti skar mežus, kas vēl nav sasnieguši ciršanas vecumu. Tajos izcirstās koksnes apjoms netiek pilnvērtīgi ieskaitīts likumā maksimāli pieļautajā koku ciršanas apjomā. Šī tendence apdraud nākotnes ciršanas iespējas un mežu atjaunošanos, līdz ar to – ir pretrunā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu.
Ilgtspējas ilūzija sabrūk
Vēl nesen meža nozare kā apliecinājumu ilgtspējai izmantoja pozitīvo koksnes krājas bilanci – ka pieaug mežos uzkrātā biomasa. Šobrīd šī bilance kļuvusi negatīva, taču Zemkopības ministrija un kokrūpniecības nozare turpina piekopt retoriku, kurā tiek piesaukta situācija pirms 100 gadiem – kad mežu bija mazāk. “Vai kādā citā nozarē mēs pieņemtu, ka “pirms 100 gadiem bija sliktāk” ir pietiekams pamats tam, lai apgalvotu, ka viss ir kārtībā?” retoriski vaicā Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs, skaidrojot, ka “LVMI “Silava” dati rāda, ka koku dabiskais atmirums ir saglabājies gandrīz nemainīgs, bet kopējā bilance pēdējos gados kļuvusi negatīva, samazinoties koksnes pieaugumam un palielinoties mežizstrādes apjomam. Līdz ar to pārmērīga mežizstrāde ne tikai apdraud mežus, bet var atstāt arī negatīvu ietekmi uz koksnes pieejamību pašai meža nozarei.”
“Zaļais barometrs” uzsver, ka virzīt meža izciršanas palielinājumu aizsardzības budžeta vārdā ir nepamatoti un bīstami. Populistiski paziņojumi un tālāk sekojoša nepārdomata rīcība var sagraut ilgtspējas rāmjus pilnībā, nevis tos stiprināt. Tā nav mežu aizsardzība, bet graušana,” brīdina “Zaļais barometrs”. Svarīgi atcerēties Latvijas meža politikā noteikto: “Mežs nav izmērāms naudā un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.”