Sliekas bērnudārzā jeb kompostēšana kā daļa no mācību procesa Apriņķis.lv
- Autors: Daina Kājiņa, pirmsskolas vadītāja
Foto - www.pexels.com
Mūsdienās aizvien vairāk runājam par ilgtspējīgu dzīvesveidu un atbildīgu resursu izmantošanu. Nereti šķiet, ka lielas pārmaiņas var panākt tikai ar vērienīgām reformām vai dārgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, taču patiesībā mazas, pārdomātas ikdienas iniciatīvas var veidot ļoti būtisku ietekmi – īpaši tad, ja tās iedzīvina šīs vērtības un ilgtspējīgus paradumus jau no mazotnes. Tieši izglītības iestādēs bērni apgūst pirmos ieradumus un izpratni par vidi. Un pirmsskola ir lieliska vieta, kur iepazīties ar tādām praktiskām tēmām kā atkritumu šķirošana, resursu taupīga izmantošana un dabas procesu izzināšana.
Sākotnēji bija zināma skepse
Kad sākām runāt par iespēju ieviest kompostēšanu ar sliekām, atzīšos – daļa darbinieku skatījās uz šo ideju ar skepsi. Sliekas pilsētas bērnudārzā? Vai tas ir iespējams? Vai tas būs higiēniski? Vai bērni un arī vecāki to sapratīs un pieņems? Taču šodien varu teikt – tas ir vērtīgs izglītojošs projekts.
Bērni ik dienu vēro slieku darbu
Pirmsskola ir piemērota vieta, kur bērni var iepazīties ar atkritumu šķirošanu un citām ilgtspējīgām aktivitātēm. Par to pārliecinājāmies jau pēc pirmajiem projekta mēnešiem. Īpašas slieku mājiņas un komposta kastes iekārtotas saskaņā ar vadlīnijām, balstoties uz pieredzi un labāko praksi. Bērni ik dienu vēro slieku darbu, šķiro pārtikas atkritumus un paši aktīvi piedalās kompostēšanas procesā.
Kā praktiski darbojas slieku mājiņas?
Sākumā, protams, vajadzēja laiku, lai pierastu, un ne mazāk kā bērniem, tas bija pārsteigums tieši pieaugušajiem. Visi zina un ir redzējuši sliekas laukā, slapjumā, peļķēs, bet bērniem bija ļoti interesanti uzzināt, ka arī sliekas spēj kaut ko paveikt un saražot. Mūsu slieku mājiņas vai komposta kastes ir pielāgotas lietošanai telpās – tās ir slēgtas, labi ventilētas, viegli kopjamas un nerada diskomfortu vai smakas. Bērni paši zina, ko drīkst dod sliekām un ko – nē.
Mēs izmantojam vienkāršas vadlīnijas, ko ar bērniem regulāri pārrunājam un vizualizējam ar uzskates materiāliem. Pārtikas atkritumi – gurķu mizas, ābolu serdes, tējas biezumi u.c. – tiek savākti speciālā traukā un kopīgi ar bērniem nogādāti pie sliekām. Bērni ar šo projekti ir apguvuši, ka bioloģiskie atkritumi ir ne tikai ēdienu pārpalikumi, bet arī dārza dabiskie atkritumi, piemēram, lapas, novītušas puķes vāzē u.c.
Ne tikai zināšanas, bet izpratne par rīcības sekām
No šī projekta bērni iegūst ne tikai zināšanas, bet arī izpratni, ka katrai mūsu rīcībai ir sekas, kā arī pacietību, jo pārtikas pārstrāde nav tūlītējs process. Tāpat jāmin arī atbildība, jo bērni paši aktīvi piedalās procesā un redz, kā viņu izvēles ietekmē vidi. Bērni paši vēlas visu aptaustīt, ieraudzīt un izpētīt. Protams, dažiem sākumā ir bail vai nepatīkami, bet arī tas ir mācību process – viņi vēro no malas, domā un izvērtē. Un drosmīgākie darbojas daudz aktīvāk nekā pieaugušie. Šobrīd projekts ir daļa no mūsu ikdienas rutīnas, bērni to saprot kā pašsaprotamu lietu un saka – mēs serdes un mizas nemetām miskastē, bet aiznesam sliekām. Īpašu gandarījumu rada tas, ka bērni nes iegūto pieredzi arī mājās, mainot ģimenes paradumus. Tādā veidā viņi var iepazīstināt ar šiem paradumiem arī savus vecākus un ģimeni, mudināt citus būt atbildīgākiem pret resursiem, kurus mēs patērējam.
Saražotais humuss palīdz augt dārziņa augiem
Šis projekts ir ļoti praktisks. Saražoto humusu, ko sliekas izveido no mūsu bioloģiskajiem atkritumiem, esam jau vairākkārt izmantojuši stādīšanas un sēšanas darbiem. Rezultāts ir taustāms – ikdienā redzam, kā tas palīdz mūsu iekopto dārziņu augiem augt spēcīgākiem. Turklāt bērni paši sver pārtikas atkritumus un ievada datus īpašā lietotnē, lai redzētu, cik daudz pārtikas tiek izmantota lietderīgi un kā būtu jāsamazina pārtikas atkritumu apjoms. Tas māca bērniem datu lietošanu praksē un kritisko domāšanu.
Kompostēšana nav eksotika – tā ir apziņas maiņa
Ar šo pieredzi vēlamies apliecināt, ka kompostēšana pilsētā vairs nav eksotika. Tā ir pieejama ikvienam, arī pirmsskolā pilsētas centrā. Galvenais ir uzdrošināties sākt un sagatavot labas, saprotamas vadlīnijas, lai visi – gan pedagogi, gan bērni, gan vecāki – justos droši un pārliecināti. Rezultāts pārsniedz gaidīto – mēs ne tikai samazinām bioloģisko atkritumu apjomu, bet arī veidojam jaunu attieksmi bērnos un ģimenēs. Un tieši šī vērtību maiņa ir tas, ko mēs kā pirmsskola uzskatām par savu lielāko panākumu.