Vai augstskolas var atrisināt zemās pilsoniskās līdzdalības izaicinājumu? Apriņķis.lv
- Autors: Dr.oec. Ilona Lejniece, Ekonomikas un kultūras augstskolas docetāja
Foto - publicitātes
Aktīva sabiedrība veido pamatu stiprai, demokrātiskai un ilgtspējīgai valstij. Tieši iedzīvotāju viedoklis un iesaiste palīdz nodrošināt, ka politikas veidotāji pieņem lēmumus, ņemot vērā sabiedrības reālās vajadzības - izglītībā, veselības aprūpē, infrastruktūrā u.c., tomēr tieši pilsoniskā līdzdalība ir viena no jomām, kurā Latvija atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm. Zema līdzdalība nacionālās un pašvaldību vēlēšanās, mazs to iedzīvotāju skaits, kuri tic, ka patiešām spēj radīt ietekmi u.tml.
Īpaši bīstama šī tendence ir tieši jauniešu vidū, jo tieši viņi nākotnē veidos mūsu valsts labklājību un attīstību, tāpēc ir svarīgi sniegt reālas iespējas piedalīties valsts dzīvē un apliecināt, ka ir iespējams radīt reālas pārmaiņas. Šo funkciju var uzņemties augstskolas, kļūstot par starpnieku starp studentu idejām un politikas veidotājiem, palīdzot sadzirdēt jauniešu balsis.
Jauniešu zemā līdzdalība vēlēšanās
“Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” ir uzsvēris, ka Latvijā ir zināmas problēmas ar pilsonisko izglītību, proti, izpratni, kā funkcionē valsts, kā darbojas ministrijas, ierēdņi u. tml. Tas ietekmē gan iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās, gan uzticēšanos valsts pārvaldei. Šajā kontekstā īpaša uzmanība jāpievērš tieši jauniešiem. Pirms iepriekšējām parlamenta vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veica pētījumu, kurā tika secināts, ka tieši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem (18%) un vecumā no 25 līdz 34 gadiem (25%) vismazāk pauda pārliecību, ka piedalīsies vēlēšanās. Piemēram, vecumā no 64 gadiem šādu pārliecību pauda 41% iedzīvotāju.
Daudziem jauniešiem tās bija pirmās vēlēšanas un jau vērojama neuzticība sistēmai un iespējām ietekmēs. Tas ļauj secināt, ka, iespējams, daļēja ietekme ir ģimenē pastāvošajam viedoklim. Taču jauniešu gatavību iesaistīties, ne tikai vēlēšanās, bet arī citās pilsoniskajās aktivitātēs, ir iespējams mainīt, un to ir vērts darīt, jo viņiem ir daudz labas, vērtīgas idejas un pamatots viedoklis. Svarīgi pārliecināt pašus jauniešus, ka tam ir nozīme.
Augstskolām ir resursi, lai radītu pārmaiņas
Šīs pārmaiņas var radīt tieši augstskolas. Pirmkārt, ja jaunieši ir izvēlējušies iegūt augstāko izglītību, tas jau liecina par apņēmību, gatavību darīt vairāk un uzlabot savu un visas sabiedrības dzīves kvalitāti. Otrkārt, augstskolām ir resursi – mācībspēki, pieredzējuši dažādu nozaru eksperti un profesionāļi, kuri ik dienu lekcijās un nodarbībās tiekas ar studentiem, uzklausot viņu viedokļus un idejas. Padarot studiju procesu mazāk formālu un akadēmisku, bet vairāk saistītu ar praktisko dzīvi un dažādu nozaru izaicinājumiem, tieši augstskolas var palīdzēt studentiem kļūt pilsoniski aktīviem un radīt reālas pārmaiņas.
Tieši tāpēc Ekonomikas un kultūras augstskola ir radījusi jaunu pieeju studiju procesam, apvienojot vairākus studiju kursus – makroekonomiku, cilvēkresursus un vadības informācijas sistēmas, lai studenti jau studiju procesa ietvaros var analizēt dažādas sabiedrībā aktuālas problēmas un izstrādāt risinājumus likumprojektu formātā. Būtībā ir radīta platforma, lai pieredzējušu mentoru vadībā studentu izstrādātie risinājumi no idejas nonāktu līdz atbilstoši formulētiem ieteikumiem politikas veidotāju dienaskārtībā.
Ikviens viedoklis ir svarīgs
Studenti ir mūsu nākotne un viņiem ir jābūt iespējām piedalīties valsts dzīvē un radīt reālas pārmaiņas. Protams, studējošo vidū ir dažāda vecuma cilvēki, ne tikai jaunieši, kas tikko absolvējuši vidusskolu. Nereti arī studenti, kuriem jau ir dzīves un profesionālā pieredze, ir paguvuši vilties valsts pārvaldes sistēmā, iespējams, jau piedalījušies vēlēšanās, bet nespējuši saskatīt cerētās pārmaiņas. Augstskolas var palīdzēt arī šai sabiedrības grupai mainīt domas un gūt apstiprinājumu, ka ikviens viedoklis ir svarīgs.
Reālajā dzīvē balstītas studijas
Šāda augstskolu iesaiste nenozīmē tikai politikas ietekmēšanu, tas nozīmē arī praktisku, reālajā dzīvē balstītu studiju procesu, kas rada pievienoto vērtību ne tikai pašiem studentiem, bet arī augstskolām un tautsaimniecībai kopumā. Tā vietā, lai īstenotu pētījumus tikai ķeksīša pēc, studējošie var analizēt problēmas, kas viņus patiešām satrauc, neatkarīgi no tā, vai tie ir demogrāfijas jautājumi, satiksmes izaicinājumi, bezdarbs, vides pieejamība vai kas cits, un, sadarbojoties savstarpēji un ar mācībspēkiem, izstrādāt risinājumus.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts attīstību, ir būtiski iesaistīt jauniešus un citus studentus reālās sabiedrības norisēs, sniedzot viņiem iespējas līdzdarboties un apzināties savas rīcības nozīmi. Augstskolām ir unikāla iespēja kļūt par tiltu starp nākotnes līderiem un lēmumu pieņēmējiem, rosinot gan pilsonisko izglītību, gan ticību savām spējām ietekmēt pārmaiņas. Tikai stiprinot šo sasaisti, varam veidot atbildīgu, līdzatbildīgu un rīcībspējīgu sabiedrību, kas spēj radīt nozīmīgu ieguldījumu valsts nākotnē.