Mediators: Kāpēc veidojas konflikti starp vecākiem un skolotājiem?
- Autors: Pīters Vališs, jurists un praktizējošs mediators
Foto - publicitātes
Izglītībā aizvien vairāk tiecamies uz individualizāciju, un, lai gan pedagogi un vecāki vēlas sniegt labāko bērniem, izpratnes par to var atšķirties. Atšķirīgo viedokļu un izpratnes dēļ var rasties domstarpības, bet bērna labākajās interesēs ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses varētu vienoties un veiksmīgi sadarboties. Mediācija ir viens no risinājumiem, kā organizēt kvalitatīvas un uz rezultātu orientētas sarunas arī tad, ja viedokļi atšķiras.
Mūsdienās mediācija ieņem aizvien būtiskāku lomu arī izglītībā, kur satiekas daudz un dažādas interešu grupas – vecāki, pedagogi, izglītības iestāžu vadītāji u.c. Ikvienā jomā, kur ikdienā sadarbojas vairākas iesaistītās puses, var būt pretēji uzskati. Pati par sevi uzskatu dažādība ir normāla parādība, bet svarīgi ir tas, kā norit sadarbība starp pusēm ar atšķirīgu viedokli.
Mediācijas izmantošana izglītībā var palīdzēt ātrāk atrisināt konfliktus, neļaujot tiem samilzt, bet, otrkārt, veicina arī strukturētāku sadarbību. Iemācoties patiesi ieklausīties citu viedokļos, var ietaupīt pat 75% laika, kas būtu jāvelta dažādu domstarpību risināšanai. Tas nozīmē vairāk laika, lai strādātu pie kvalitātes un fokusētos uz mērķi.
Bērnu intereses kā pārpratumu avots
No vienas puses varētu domāt, kāpēc gan izglītībā vispār veidojas domstarpības, ja gan vecāki, gan pedagogi vēlas tikai to labāko bērniem? Tam var būt dažādi iemesli. Mums var būt atšķirīga izpratne par to, kas ir labākais bērnam. Izpratne par to var atšķirties pat mammai un tētim, bet, ja iesaistās arī pedagogi, protams, būs vairāk viedokļu.
Bērnu intereses var būt ļoti dažādas un tas var būt pārpratumu avots. Reizēm arī cilvēki mēdz aizbildināties ar bērna interesēm, lai gan patiesībā rīkojas savu personīgo interešu vārdā. Tas arī ir normāli, jo, piedzimstot bērniem, mēs nepārtraucam būt individuāli cilvēki. Arī pēc bērnu piedzimšanas mums ir savas tiesības un vēlmes, ko gribam īstenot.
Mediācija ir veids, kā strādāt šādās situācijās un nošķirt, kur sākas vai beidzas bērna intereses un kur – mūsējās. Turklāt, svarīgi atcerēties, ka mēs esam labāki vecāki tad, ja arī mūsu intereses ir ievērotas. Tas ir līdzīgi, kā lidmašīnā, kur vienmēr tiek atgādināts – vispirms uzlieciet skābekļa masku sev, tikai tad palīdziet citiem. Mūsu bērnu intereses ir ļoti svarīgas, bet, ja paši nebūsim apmierināti, diez vai spēsim sniegt bērniem to, kas viņiem patiesi nepieciešams.
Spēja patiesi sadzirdēt vienam otru
Mediācijas procesā tiek ņemti vērā visi konflikta aspekti un faktori, tajā skaitā arī emocijas, ja tās ir konflikta avots vai ietekmē mūsu uzvedību. Ja, piemēram, konfliktā ir iesaistīts pedagogs un vecāks, mediācija palīdz abām pusēm fokusēties uz galveno problēmu, veidot strukturētu sarunu, izprast, kas un kāpēc ietekmē otras puses rīcību u.tml.
Visbiežāk divas vai vairāk puses ir konfliktā, jo nespēj sadzirdēt viena otru, mediators šādos gadījumos palīdz sadzirdēt un iegūt pilnīgāku izpratni par situāciju. Tā kā mediācijas procesā ir vairākas fāzes, tajā ir atvēlēta vieta arī emocijām – ir noteiktas tehnikas, kas ļauj mums paust savas emocijas, vienlaikus neaizvainojot citus.
Sadarbība ir vērtīgāka, nekā konfrontācija
Lai gan mediācija nav brīnumlīdzeklis, kas atrisina visus konfliktus, tā ir nozīmīgs instruments situācijās, kur svarīgi saglabāt ilgtermiņa attiecības. Tas attiecas gan uz ģimeni – laulātajiem un bērniem, gan arī uz vecākiem, pedagogiem vai citiem izglītības iestāžu darbiniekiem.
Tieša un patiesa saruna bieži ir neizbēgama, taču mediācijas procesā ir vieglāk saglabāt spēju klausīties arī tad, kad emocijas sit augstu vilni. Ja sākotnēji cilvēks pats pieņem lēmumu, ka sadarbība var būt vērtīgāka nekā konfrontācija, tas kļūst par pietiekamu motivāciju pārvarēt iekšējo pretestību un sniegt iespēju konstruktīvam dialogam.
Izglītībā pieaug individualizācija
Mūsdienu sabiedrībā konfliktu pieaugums izglītības jomā nav tikai Latvijas realitāte – tas ir vērojams arī starptautiskā līmenī. Individualizācija, kas sniedz cilvēkiem vairāk tiesību un iespēju, vienlaikus nozīmē arī kopienas izjūtas vājināšanos. Ja agrāk bērna audzināšanā bija iesaistīts viss “ciems”, tad šobrīd katrs vairāk fokusējas uz savu individuālo skatījumu, kas bieži noved pie nesaskaņām.
Šādā kontekstā mediācija ir īpaši nozīmīga, jo tā palīdz saglabāt dialogu starp dažādiem cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem, ļaujot pusēm atgūt spēju patiesi uzklausīt vienam otru. Tas nav tikai praktisks ieguvums izglītībā, bet iespēja veidot saliedētāku sabiedrību. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pēc iespējas vairāk izglītības nozares pārstāvju apgūtu zināšanas par mediācijas nozīmi. Piemēram, strādājot ar pirmsskolas “CreaKids” kolektīvu, mēģinājām iejusties arī vecāku ādā, lai gūtu pilnvērtīgāku izpratni par to, ka viedokļu atšķirības ir normāla parādība.
Mediācija izglītībā ir iespēja ne tikai risināt konfliktus, bet arī veidot cieņpilnu un iekļaujošu vidi, kurā ikviens jūtas sadzirdēts. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums bērnu, vecāku un pedagogu attiecībās, jo veicina uzticēšanos un sadarbību, kas nepieciešama, lai bērns augtu drošā un atbalstošā vidē. Galu galā mediācija māca prasmes, kas noder visā dzīvē - spēju klausīties, cienīt atšķirīgo un kopīgi meklēt risinājumus.