Vai pēc 20 gadiem Latvijā vēl būs kori? Atbilde meklējama mūzikas stundās Apriņķis.lv
- Autors: Rūta Kanteruka, mācību līdzekļu autore un redaktore
Foto - dziesmusvetki.lv
Šovasar izskanēja XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas priecēja gan skolēnus, gan skolotājus, gan vecākus, gan sabiedrību kopumā, taču svētku radītais pacilājums nedrīkst novērst mūsu uzmanību no kopējās ainas saskatīšanas. Aizvien ir aktuāls jautājums par to, vai arī pēc desmit un divdesmit gadiem Latvijā būs dziedātāji, kori un ansambļi, vai pašlaik sniedzam pietiekamu atbalstu mūzikas skolotājiem un vai skolēniem ir pieejami kvalitatīvi un mūsdienīgi mācību līdzekļi.
Cik ilgi paļausimies tikai uz skolotāju entuziasmu?
Dziesmu un deju svētki ir brīnišķīga tradīcija, taču, lai tā pastāvētu ilgtermiņā, mums jāpakāpjas soli atpakaļ un jāatbild uz jautājumu, kas to veido un kas tai ļauj pastāvēt. Pašlaik lielākajā daļā skolu korus vada mūzikas skolotāji, kuriem ir 40, 50 un vairāk gadu. Tas mudina domāt, ka tuvākajos gados viss vēl turpināsies, taču cik ilgi paļausimies tikai uz skolotāju entuziasmu? Pēdējos gados aizvien mazāk jauniešu izvēlas apgūt mūzikas skolotāja profesiju – daudz par maz, lai nākotnē varētu nomainīt skolotāju paaudzi. Gan problēma, gan tās risinājums ir meklējams skolu mūzikas stundās.
Mūzikas mācību grāmata izdota aptuveni pirms 20 gadiem
Ir ļoti svarīgi, kā ikvienas izglītības iestādes vadība attiecas pret mūzikas priekšmetu kopumā, piemēram, vai mūzikas stundas vienmēr ir tās, kas tiek atceltas, lai ieplānotu kādus pasākumus vai ārpusstundu notikumus, vai tomēr, apzinoties to nozīmi, stundas notiek plānotajā laikā; vai, domājot par mācību līdzekļu pieejamību, tiek rasta iespēja iegādāties arī grāmatas mūzikā, ne tikai centralizēto eksāmenu priekšmetos.
Mūsdienīgas un kvalitatīvas mācību grāmatas mūzikā ir atbalsts gan skolotājiem, gan skolēniem, piemēram, ar skaidru plānojumu, formulētiem uzdevumiem, sasniedzamajiem rādītājiem u.tml. Lai sekmētu bērnu interesi par mūziku un, iespējams, arī drosmi atklāt savu talantu, svarīgi, lai mūzikā aplūkotās tēmas būtu jauniešiem aktuālas un pazīstamas, piemēram, iekļauti piemēri no animācijas filmām, kas mūsdienās ir populāras.
Taču daudzās skolās realitāte ir novecojuši mācību līdzekļi, un tas nav brīnums, jo mūzikas mācību grāmata 4.klasei pēdējo reizi ir izdota aptuveni pirms 20 gadiem. Pa šo laiku ir izaugusi cita paaudze – ar citām interesēm, vērtībām un vajadzībām, tāpēc jau sen bija laiks radīt arī atbilstošus mācību līdzekļus.
Mūzika kā terapija
No vienas puses, ir saprotams, ka visiem priekšmetiem finansējuma nepietiek un izglītības iestādes bieži ir smagas izvēles priekšā, taču ir svarīgi atcerēties, ka mūzika nav tikai mācību priekšmets, tā ir arī sava veida terapija. Ja skolēniem ir liela slodze citos mācību priekšmetos, tad mūzikas stundas nereti ir tās divas reizes nedēļā, kad izvēdināt galvu un izbaudīt dziedāšanas un muzicēšanas procesu, kā arī radošā veidā apgūt kaut ko jaunu un interesantu. Turklāt, domājot par bērnu un jauniešu vispusīgu attīstību un inteliģenci, mūzika ir svarīgs elements.
Ja vēlamies, lai Latvijā arī turpmāk skanētu bērnu un jauniešu kori, jānodrošina, lai mūzikas stundas skolās nav formāls pienākums, bet iedvesmojoša pieredze. Kvalitatīvi, mūsdienīgi mācību līdzekļi ir kā tilts starp skolotāju un skolēnu – tie palīdz veidot vidi, kurā bērni ar prieku dzied, muzicē un atklāj savas spējas. Tāda pieeja ne tikai stiprina skolu koru kustību, bet arī veido jaunu paaudzi, kas turpinās dziesmu svētku tradīciju. Koru kustība un dziesmu svētki nevar pastāvēt tikai ar entuziasmu – ir nepieciešams sistemātisks atbalsts ikdienas izglītības procesā. Tieši tāpēc mūzikas mācību grāmatas un citi mācību līdzekļi ir daudz vairāk nekā palīgrīki mācību stundām, tas ir ieguldījums mūsu kultūras nākotnē. Jo vairāk skolēnu jutīs, ka mūzikas stunda ir vieta, kur atklāt un kopt savus talantus, jo drošāk varēsim teikt, ka arī pēc desmit un divdesmit gadiem Latvijā būs kori un dziedātāji.