Latvijas Bankas ekonomiste: Pārtikas un atsevišķu pakalpojumu cenu pieaugums kavē inflācijas sarukumu
- Autors: Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste
Foto - arhīvs
Septembrī cenu pieaugums mēneša laikā bija vērojams, bet tas bija neliels, tikai nedaudz pārsniedzot ilgtermiņa vidējās izmaiņas šajā mēnesī. Inflācija Latvijā septembrī bija 4,1 %, cenām mēneša laikā pieaugot par 0.2 %. Lai gan inflācija joprojām ir “vizuāli augsta”, šī turēšanās netālu no vidējām ikmēneša izmaiņām liecina, ka, visticamāk, neesam situācijā, kas draudētu ar vēl straujāku cenu pieaugumu. Tomēr joprojām pieskatāmi ir jautājumi gan par pārtikas, gan par pakalpojumu cenu izmaiņām.
Globālās pārtikas cenas nedaudz ir mazinājušās. ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas vērtētais pārtikas cenu līmenis septembrī nedaudz sarucis, pateicoties kviešu, cukura un piena produktu cenu kritumam. Savukārt pārtikas cenas Latvijā septembrī turpināja nedaudz pieaugt. Tagad jālūko, cik lielā mērā šīs globālās lejupvērstās cenu tendences tuvāko mēnešu laikā atspoguļosies mūsu veikalu plauktos.
Savukārt pakalpojumu cenām Latvijā joprojām ir vērojams stabils pieaugums. Lai gan pakalpojumu cenas tiek mainītas retāk nekā precēm, patēriņa grozā iekļauts plašs pakalpojumu klāsts un ik mēnesi kādiem no tiem vērojams cenu kāpums. Pēdējo mēnešu laikā pamazām augušas ar kultūras un izklaides pasākumiem saistītu pakalpojumu cenas, kā arī, sekojot pārtikas cenu pieaugumam, būtiski uz augšu rāpjas cenas ēdināšanas pakalpojumiem.
Septembrī sarukušas cenas ar transportu saistītiem pakalpojumiem, bet tur gan prieki būs īsi, jo jau zināms, ka no nākamā gada sākuma pieaugs biļešu cenas reģionālajā sabiedriskajā transportā. Vidējā atalgojuma līmenim valstī turpinot pieaugt, arī citu pakalpojumu cenas, visticamāk, turpinās augt straujāk nekā preču cenas, jo preču ražošanas izmaksās atalgojuma loma nav tik nozīmīga, bet svarīgākas ir dažādu izejvielu un energoresursu izmaksas, kam pašlaik cenu pieaugums ir piebremzējies.